Palīdzēt uzlabot augsnes funkcijas un pielāgoties klimata pārmaiņām, izmantojot ilgtspējīgas saglabāšanas lauksaimniecības metodes (LIFE HELPSOIL)

Projekta LIFE HelpSoil mērķis bija izmēģināt inovatīvus risinājumus un demonstrēt augsnes apsaimniekošanas praksi augsnes kvalitātes uzlabošanai, lai padarītu lauksaimniecības sistēmas noturīgākas pret klimata pārmaiņām. Konkrētie projekta mērķi bija šādi: i) īstenot praksi, lai uzlabotu augsnes organiskā oglekļa sekvestrēšanu, augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību un aizsargātu pret eroziju vairākās saimniecībās ar mērķi palielināt lauksaimniecības ilgtspēju un konkurētspēju; ii) integrēt saglabāšanas praksi un inovatīvus paņēmienus, lai palielinātu apūdeņošanas efektivitāti, uzlabotu mēslošanas līdzekļu, jo īpaši kūtsmēslu, efektivitāti un ierobežotu pesticīdu izmantošanu; un iii) izstrādāt augsnes ekosistēmas funkciju indikatorus un jaunus paņēmienus, lai novērtētu projektā pārbaudītās prakses labvēlīgo ietekmi uz vidi.

LIFE HelpSoil projektā tika īstenota un pārbaudīta augsnes saglabāšanas prakse 20 eksperimentālās saimniecībās Po līdzenumā, Itālijas ziemeļos, trīs veģetācijas periodos. Projektā tika integrēti inovatīvi paņēmieni un paraugprakse augsnes saglabāšanai un erozijas kontrolei (piemēram, augsnes apstrāde bez augsnes apstrādes, slokšņu apstrāde un virsaugi); samazināt ūdens patēriņu apūdeņošanas laikā (piemēram, mikropilienveida apūdeņošana, fertu apūdeņošana un pazemes apūdeņošana); jauni mēslošanas paņēmieni, kuros izmanto kūtsmēslus (piemēram, pazemes sadales sistēmas); un inovatīva augu slimību kontroles prakse (piemēram, dabisko mēslošanas līdzekļu izmantošana, lai iedrošinātu mikroorganismus rizosfērā). Katrā eksperimentālajā saimniecībā tika ieviestas vispiemērotākās metodes.

Rezultāti liecināja, ka šī prakse uzlabo augsnes funkcijas un, ņemot vērā to, ka tā ir ilgtspējīga lauksaimniecības tehnika, atbalsta pielāgošanos klimata pārmaiņām. Prakse uzlaboja augsnes īpašības, tostarp organiskā oglekļa saturu un bioloģisko auglību, un eksperimentālajos zemes gabalos ļāva efektīvāk izmantot apūdeņošanas ūdeni, mēslošanas līdzekļus un pesticīdus. Turklāt šīs prakses rezultātā tika atbalstīta klimata pārmaiņu mazināšana, palielinot CO2 piesaisti augsnē, samazinot fosilā kurināmā patēriņu lauksaimniecības darbiem, piemēram, aršanai, un samazinot siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas no augsnes. Enerģijas patēriņa samazinājums par 15–55 % ir arī izmaksu ietaupījums, jo tiek samazināts degvielas, mēslošanas līdzekļu, herbicīdu, ūdens un citu palīgmateriālu, piemēram, sēklu un komposta, izmantojums. Ieguvuma līmenis ir atkarīgs no vairākiem vides faktoriem (piemēram, augsnes veida, klimata) un tehniskiem faktoriem (piemēram, kultūraugu veida), kas katrā paraugsaimniecībā ir atšķirīgi.