Katastrofu riska mazināšanas prakses apkopojums Rietumbalkānu un Turcijas pilsētās

Katastrofu riska mazināšanas prakses apkopojums Rietumbalkānu un Turcijas pilsētās: pārskats par atsevišķām pilsētām, kas piedalās UNISDR ziņojumā “Making Cities Resilient: Kampaņa “Mana pilsēta kļūst gatava!”

Šis ziņojums ir rezultāts apkopojumam, kas sagatavots projekta “Noturības veidošana pret katastrofām Rietumbalkānos un Turcijā” ietvaros, kuru ierosināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Katastrofu riska mazināšanas birojs (UNISDR) un Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) un atbalstīja Eiropas Komisija (Paplašināšanās ĢD) saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) ar mērķi veidot IPA saņēmēju noturību Dienvidaustrumeiropā (SEE).

Ziņojuma mērķis ir uzlabot vietējo pašvaldību amatpersonu un vietējo lēmumu pieņēmēju zināšanas par katastrofu riska mazināšanu un iepazīstināt ar labu praksi attiecībā uz pilsētu katastrofu riska mazināšanu Rietumbalkānu un Turcijas pilsētās. Apkopojums balstīts uz UNISDR dokumentu “Making Cities Resilient: kampaņa “Mana pilsēta kļūst gatava!”, kuras mērķis ir apkopot pilsētu riska mazināšanas pieredzi, kas gūta projektā izraudzītajās IPA saņēmējvalstu pilsētās, kuras ir piedalījušās kampaņā.

Astoņās pilsētu gadījumu izpētēs apkopojumā tika aplūkoti apdraudējumi un klimata pārmaiņu ietekme uz Rietumbalkānu un Turcijas pilsētām. Tajā tika analizētas arī institucionālās, finanšu un juridiskās struktūras, kas ir vietējo pašvaldību rīcībā reģiona pilsētu teritorijās saistībā ar to katastrofu draudu samazināšanas un katastrofu riska pārvaldības (DRM) darbībām. Gadījumu izpētē tika arī novērots, vai pārbaudītajām pilsētām ir katastrofu riska novērtējums un riska plāni un kādā veidā tās veic pilsētu riska mazināšanas un noturības veidošanas darbības. Analīze un novērojumi šajā apkopojumā liecina, ka Rietumbalkānu un Turcijas pilsētas ir pakļautas vairākiem apdraudējumiem, piemēram, plūdiem, zemestrīcēm, intensīvām lietusgāzēm, spēcīgam sniegam, zemes nogruvumiem, ugunsgrēkiem un vētrām, no kuriem daži var pastiprināties līdz ar klimata pārmaiņām. Ņemot vērā raksturīgo sociālekonomisko un telpisko neaizsargātību un nepietiekamās institucionālās spējas, reģiona pilsētas ir uzņēmīgas pret lielām katastrofām, kas var izraisīt šos apdraudējumus.

Neraugoties uz problēmām, šis apkopojums liecina, ka reģionā ir daudz labas prakses piemēru. Rietumbalkānu un Turcijas pilsētas ir sākušas informāciju par apdraudējumiem novirzīt riska plāniem un katastrofu draudu samazināšanas darbībām. Tomēr vietējās pašvaldības ir vēl vairāk jāatbalsta ar tehniskām un finansiālām iespējām. Precīza risku identificēšana, kas ietver uzlabotus mikrolīmeņa datus, labāk definēs un paplašinās riska mazināšanas un noturības veidošanas pasākumu veidu, ko izmanto vietējās pašvaldības. Būtiska nozīme ir horizontālai koordinācijai starp vietējo iestāžu struktūrvienībām un vertikālai koordinācijai starp vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm un to attīstības un plānošanas programmām. Turklāt vietējām pašvaldībām ir jāiekļauj augšupēja pieeja, iesaistot kopienas organizācijas un neaizsargātās grupas lēmumu pieņemšanas procesā, kas nodrošinās katastrofu draudu samazināšanas pasākumu īstenošanu.