Pielāgošanās klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību Eiropā

Galvenā ietekme uz veselību Eiropā ir karstuma un karstuma viļņiem, mainīgajiem infekcijas un vektoru pārnēsātu slimību modeļiem, kā arī ārkārtējām katastrofām, piemēram, plūdiem un ugunsgrēkiem. Šajā atzinumā aplūkotas veselības aprūpes nozares problēmas, ko rada nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņu radītajiem palielinātajiem riskiem, un sniegti ieteikumi, kuru mērķis ir stiprināt veselības aprūpes nozares noturību Eiropā, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi. 

Klimata pārmaiņām jau tagad ir daudzas negatīvas sekas attiecībā uz veselību, kas saasināsies līdz ar neizbēgamo temperatūras paaugstināšanos. Piemēram, ikgadējie nāves gadījumi ārkārtēja karstuma dēļ varētu pieaugt no 2700 nāves gadījumiem gadā pašlaik līdz aptuveni 30 000–50 000 nāves gadījumiem līdz 2050. gadam, globālajai sasilšanai sasniedzot attiecīgi 1,5 °C un 2 °C, pieņemot, ka pastāv neaizsargātība pret karstumu, un neveicot papildu pielāgošanās pasākumus. Tāpēc veselība ir cieši jāintegrē, pielāgojoties klimata pārmaiņām.

Sabiedrības veselības politikas jomā ES ir galvenokārt atbalsta kompetence, lai gan tai ir lielākas pilnvaras nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojuma (C3S) darbā ir panākts zināms progress klimata izraisītu apdraudējumu (piemēram, pret klimatu jutīgu vektoru pārnēsātu infekcijas slimību vai ekstremālu laikapstākļu notikumu) integrēšanā ES kopējā epidemioloģiskās uzraudzības, uzraudzības, agrīnās brīdināšanas, gatavības un reaģēšanas plānošanas sistēmā.

Pamatojoties uz zinātnisko pierādījumu sintēzi, tostarp ekspertu konsultācijām, šā neatkarīgā zinātniskā atzinuma mērķis ir sniegt informāciju ES jaunajai Pielāgošanās stratēģijai un ES veselības politikai ar ieteikumiem, kuru mērķis ir ierobežot riskus, ko rada ar klimatu saistīta ietekme uz veselību.

Ir sniegti trīs galvenie ieteikumi:

1. Integrēt cilvēka veselību visās klimatadaptācijas rīcībpolitikās visās nozarēs un pārvaldības līmeņos.
2. Atbalstīt veselības nozares spējas un sagatavotību kā daļu no plašākām katastrofu un ārkārtas riska stratēģijām, tostarp uzraudzības, uzraudzības un novērtēšanas.
3. Izstrādāt politiku, lai atbalstītu visneaizsargātākās sociālās grupas un ģeogrāfiskos apgabalus.