Veselības kā klimata pārmaiņu politikas un komunikācijas pamatelementa izvirzīšana

"The Lancet Planetary Health" publicētajā dokumentā ir pausts atbalsts tam, ka klimata pārmaiņu radītajiem draudiem cilvēku veselībai ir jāpievērš lielāka politiskā uzmanība un ka tiem ir jābūt globālo klimata sarunu pamatā. Strauji uzkrājas zinātnisko pierādījumu bāze par klimata pārmaiņu kaitīgo ietekmi uz veselību. Tomēr problēmas, ko klimata pārmaiņas rada sabiedrībai, parasti risina dalībnieki, kuri koncentrējas uz enerģētiku un vidi un kuriem, iespējams, nav pietiekamu zināšanu, lai novērtētu un risinātu klimata pārmaiņu veselības aspektus. Pēdējā laikā veselības ministrijas ir sākušas risināt šo jautājumu, bet tas bieži vien aprobežojas ar ilgtspējīgām veselības aprūpes sistēmām, neņemot vērā plašākus papildu ieguvumus, ko sniedz pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumi. Lai izstrādātu starpnozaru un visas sabiedrības pieeju, kurā ņemta vērā saikne starp klimatu un veselību, ir vajadzīga labāka izpratne par veselības universālo vērtību.
Rodas divi jautājumi: 1) kas kavē klimata politikas diskusiju veidošanu veselības jomā (t. i., pievēršoties šim tematam) un 2) kas kavē politisko diskusiju pārvēršanu politiskās saistībās un darbībās (t. i., risinājumu izstrādē un īstenošanā)? Jautājumi norāda uz problēmām, kas saistītas ar ietekmes kvantificēšanu ekonomiskā ieguvuma izteiksmē, nevērību pret veselības starpnozaru raksturu un plaisu starp zinātniekiem un politikas veidotājiem. Lai palīdzētu novērst šo plaisu starp zinātni un politiku, zinātnieku aprindas var darīt vairāk, lai politikas veidotājiem saprotamā veidā paziņotu konstatējumus, veicinātu jaunus iesaistes veidus zinātnes un politikas saskarnēs, novērtētu risinājumu īstenošanu un konsultētu par pārskatatbildību. 

2. Zināšanu trūkuma novēršana ar pētniecību
3. Pētījumu rezultātu sintēze 
4. Klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu ietekmes uz veselību novērtēšanas uzlabošana
5. Efektīva saziņa par veselības riskiem un dezinformācijas apkarošana
6. Zinātnes kā sabiedriska labuma nozīmes apzināšana un īstenošana, lai informētu par politiku un praksi