Novērtējums par to, kā pielāgošanās klimata pārmaiņām ietekmē nodarbinātību ES

Pielāgošanās darbvietas ir visas darbvietas, kas radītas, saglabātas vai pārdefinētas procesā, kura mērķis ir veidot noturību pret pašreizējo un prognozēto klimata pārmaiņu ietekmi.

Šā pētījuma vispārējais mērķis ir izprast un aizpildīt robus zināšanās par to, kā pielāgošanās klimata pārmaiņām ietekmē nodarbinātību un prasmes ES. Saistībā ar pielāgošanās klimata pārmaiņām integrēšanu ES politikā šā pētījuma rezultātos ir apzināta arī ES nodarbinātības un sociālā politika, kas varētu veicināt pāreju uz klimatnoturīgu ES ekonomiku, tostarp atbilstošu prasmju nodrošināšanu.

Lai kvantificētu pielāgošanās klimata pārmaiņām ietekmi uz nodarbinātību, tika izstrādāti divi bāzes scenāriji (4 grādu un 2 grādu temperatūras izmaiņas līdz 2100. gadam salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni), kā arī atsauces scenārijs un vērienīgs scenārijs.

ES līmenī klimata pārmaiņu ietekmes uz nodarbinātību modelēšanas rezultāti liecina, ka klimata pārmaiņu radītie zaudējumi (vai ieguvumi) ietekmēs dažādu ekonomikas nozaru ražīgumu un to ražošanu un nodarbinātību. Tas novedīs pie darba zaudēšanas (vai guvuma). Dalībvalstu līmenī tas liecina, ka klimata pārmaiņas atšķirīgi ietekmēs darba tirgus Eiropas reģionos atkarībā no to galvenajām ekonomikas nozarēm un klimatiskajiem apstākļiem.

Lai kvantitatīvi novērtētu pielāgošanās pasākumu ietekmi uz nodarbinātību ES, atsauces scenārijā un vērienīgā scenārijā tika aplēstas relatīvās izmaiņas nodarbinātībā, ko rada izdevumi par pielāgošanos klimata pārmaiņām, salīdzinājumā ar pamatscenāriju.

Pētījumā ne tikai sniegtas aplēses par to darbvietu skaitu, kas radītas un zaudētas pielāgošanās klimata pārmaiņām dēļ, bet arī apzinātas prasmes, kas vajadzīgas pielāgošanās pasākumu veikšanai, un novērtēts prasmju trūkums un nepietiekamība. Šīs analīzes rezultātā tiek sniegti politikas ieteikumi noturīgākas Eiropas veidošanai.