Klimata trauksme

Klimata trauksme ir plašākas ekotrauksmes parādības aspekts: tā ietver izaicinošas emocijas, ko lielā mērā izjūt vides problēmu un to radīto draudu dēļ. Plašākā mērogā gan ekotrauksme, gan klimata trauksme ir tādas parādības sastāvdaļas, kurā pasaules stāvoklis (t. i., tā sauktie makro sociālie faktori) ietekmē mūsu garīgo veselību. 

Klimata trauksme var būt problēma, ja tā ir tik intensīva, ka cilvēks var paralizēties, bet klimata trauksme galvenokārt nav slimība. Tā vietā tā ir saprotama reakcija uz apkārtējās vides problēmu apmēru. Arī klimata trauksme bieži vien var būt svarīgs resurss, bet tas nozīmē, ka cilvēks kopā ar citiem atrod a) pietiekami daudz laika un telpas, lai tiktu galā ar savām emocijām, un b) pietiekami konstruktīvu darbību, lai palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas.

Ziņojumā klimata trauksme ir minēta kā viena no klimata pārmaiņu sekām uz veselību (2. nodaļa). Divas galvenās psiholoģiskās problēmas un uzdevumi (3. nodaļa) ir a) pielāgošanās mainīgajiem apstākļiem, t. i.,funkcionālo funkciju atjaunošana, un b) savas ētiskās atbildības uzņemšanās un veselīgas perspektīvas saglabāšana, t. i., dzīve ar divdomību. Ziņojumā pirmo reizi somu valodā ir publicēts pārskats par dažādiem klimata trauksmes simptomiem, atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem (4. nodaļa). Simptomi var tikt izvietoti mērogos no maigākajiem līdz smagākajiem, un tie var izpausties arī kā psihofiziski simptomi. Tas, kas apgrūtina simptomu identificēšanu, ir tas, ka tie ir daudzdimensionāli (klimata pārmaiņas ietekmē gandrīz visu). To ietekmē arī sociālais spiediens, kas saistīts ar klimata pārmaiņām.

5.nodaļā aplūkota neaizsargātība un sociālā konteksta loma klimata pārmaiņu pārvarēšanā. Šajā nodaļā ir iekļauts to cilvēku saraksts, kuri ir īpaši neaizsargāti, un dzīves situācijas, kas rada neaizsargātību. Dažas no šīm cilvēku grupām identificējas ar klimata trauksmi (piemēram, jaunieši), un dažas (piemēram, lauksaimnieki) saskaras ar simptomiem, kas saistīti ar šo parādību, bet sauc to par kaut ko citu.

Sestajā nodaļā ir izvirzīts jautājums par to, cik svarīgi ir piedzīvot, ka dzīve ir jēgpilna, risinot klimata trauksmi (uz mērķi vērsta pārvarēšana, eksistenciāla labklājība). 7. nodaļā ir aplūkotas dažādas emocijas, piemēram, skumjas, bailes un vaina, kas, iespējams, var būt saistītas ar klimata trauksmi. Klimata trauksmi var risināt arī no šoka un traumas viedokļa. Emocionālās prasmes un garīgās veselības prasmes var palīdzēt cīņā ar klimata trauksmi. Ziņojumā arī uzsvērts, ka spēcīgas emocijas var būt spēcīgs resurss.

8.nodaļā ir sniegts plašs pārskats par dažādām iniciatīvām un resursu materiāliem, kas pēdējos gados ir izstrādāti, lai risinātu klimata trauksmi gan starptautiskā mērogā, gan Somijā. Uzsvars tiek likts uz trešā sektora iniciatīvām. Pamatformāti ietver a) pašpalīdzības un atbalsta materiālus, b) grupu aktivitātes, c) pasākumus un d) līdzbiedru atbalstu. Ziņojumā ir plaši aplūkoti resursi un iniciatīvas, kas radītas, piemēram, Australia un Apvienotajā Karalistē. Papildus psihologu organizāciju iniciatīvāmtiek apspriestas arī vides organizāciju, ekopsihologu, mākslinieku un vides pedagogu iniciatīvas.