Novēršot plaisu Vācijas zaudējumu un kaitējuma datos. Ar karstumu un sausumu saistītu ekstremālu notikumu nozīme

Šajā pētījumā apkopoti Federālās ekonomikas un klimata aizsardzības ministrijas pasūtītā projekta "Izmaksas, ko rada klimata pārmaiņu ietekme Vācijā" rezultāti, un tā mērķis ir rast atbildes uz jautājumiem trīs jomās:

• Kā rodas ar klimata pārmaiņām saistīts kaitējums, kura no daudzajām sarežģītajām klimata pārmaiņu cēloņu un seku attiecībām vispār ir piemērota kaitējuma aprēķināšanai un kā to var reģistrēt vai sadalīt?
• Kādi zaudējumi jau ir radušies ekstremālu laikapstākļu notikumu dēļ Vācijā pagātnē?
• Kādus zaudējumus Vācijai var sagaidīt līdz 2050. gadam, turpinoties klimata pārmaiņām?

Papildus vispārējam pārskatam par pagātnē notikušo ekstremālo laikapstākļu radītajiem zaudējumiem naudas izteiksmē tiek sīki izskatīti zaudējumi, kas nodarīti atsevišķiem notikumiem, jo īpaši 2018. un 2019. gada karstuma un sausuma vasarām, kā arī pēkšņajiem plūdiem un plūdiem 2021. gada jūlijā, jo tie skaidri norāda uz saikni ar klimata pārmaiņām: Pētījumi liecina, ka karstuma viļņi, piemēram, 2019. gadā, Vācijā statistiski notiktu aptuveni ik pēc 150 gadiem bez klimata pārmaiņām, bet, ņemot vērā jau notiekošās klimata pārmaiņas, tie var notikt ik pēc 15–30 gadiem. Tika pierādīta arī klimata pārmaiņu ietekme uz postošajiem pēkšņajiem plūdiem Ahr un Erft upēs 2021. gada jūlijā.

Šis pētījums liecina, ka kopš 2000. gada Vācijā ar klimata pārmaiņām saistītu ekstremālu notikumu dēļ ir nodarīti zaudējumi vismaz 145 miljardu EUR apmērā, no kuriem vairāk nekā 80 miljardi EUR ir radušies gados kopš 2018. gada vien. Tomēr šis skaitlis ir tikai faktiskā kaitējuma zemākā robeža, jo daudzus klimata pārmaiņu ietekmes kanālus ir grūti izteikt naudas izteiksmē (piemēram, bioloģiskās daudzveidības vai atpūtas vērtības zudumu). Vēl viens jauns šā pētījuma aspekts ir tas, ka analīzē tika iekļauti netiešie zaudējumi vērtības ķēdēs.