Parasti izmantotie indeksi nav vienisprātis par mitruma nozīmi siltuma un veselības ietekmē

Pētījumā, kas publicēts Nature partneržurnālā Climate and Atmospheric Science, konstatēts, ka dažādi indeksi, ko izmanto, lai izteiktu karstuma stresa (HSI) ietekmi uz veselību, piešķir atšķirīgu relatīvo nozīmi temperatūrai un mitrumam un tāpēc var atbalstīt dažādus pielāgošanās pasākumus, lai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz veselību.

Karstos atmosfēras apstākļos cilvēki svīst, lai uzturētu ķermeņa iekšējo temperatūru. Augsts gaisa mitrums var novērst svīšanu un tādējādi palielināt ķermeņa siltuma stresu. Pilsētvides zaļināšana ir populārs pielāgošanās pasākums, lai mazinātu ekstremālas temperatūras un siltuma negatīvo ietekmi uz veselību. Tomēr pētījumā konstatēts, ka atkarībā no piemērotā HSI tādi pasākumi kā koku stādīšana pilsētās vai zemes apūdeņošana varētu vai nu mazināt, vai pastiprināt karstuma stresu. Pētnieki mudina būt kritiskiem, izvēloties vai paļaujoties uz HSI, lai novērtētu ieguvumus no pielāgošanās pasākumiem.