Baltijas jūras ekosistēmas rekonstruēto pagātnes variāciju un nākotnes prognožu salīdzinājums — pirmie rezultāti no multimodeļu ansambļu simulācijām

Baltijas jūras bioģeoķīmijas un barošanās tīkla multimodeļu ansambļu simulācijas tika veiktas 1850.–2098. gadam, un prognozētās nākotnes klimata izmaiņas tika salīdzinātas ar pagātnes klimata vidi. Iepriekšējos 1850.–2006. gada periodos, pamatojoties uz vēsturiskiem mērījumiem, tika rekonstruēti atmosfēras, hidroloģiskie un barības vielu veidojumi. Nākamajā 1961.–2098. gada periodā scenāriju simulācijas balstījās uz reģionalizētiem globālā vispārējā aprites modeļa (GCM) datiem un uzspieda dažādi nākotnes siltumnīcefekta gāzu emisiju un barības vielu slodzes gaisā un upēs scenāriji (sākot no pesimistiska ierastās darbības scenārija līdz visoptimistiskākajam gadījumam). Lai novērtētu nenoteiktību, tika izmantoti dažādi modeļi dažādām Zemes sistēmas daļām. Pieņemot IPCC siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijus A1B vai A2, mēs konstatējām, ka ūdens temperatūra šā gadsimta beigās var būt augstāka un sāļums un skābekļa koncentrācija var būt zemāka nekā jebkad, mērot kopš 1850. gada. Atkarībā no barības vielu slodzes scenārija nākotnē ir vērojama arī eitrofikācijas palielināšanās tendence. Lai gan mencu biomasu galvenokārt kontrolē zvejas izraisīta mirstība, klimata pārmaiņas kopā ar eitrofikāciju šā gadsimta otrajā pusē var izraisīt biomasas samazināšanos, pat ja vienlaikus samazinās zvejas radītā noslodze. Neraugoties uz ievērojamiem trūkumiem mūsdienīgos modeļos, šis pētījums liecina, ka nākotnes Baltijas jūras ekosistēma var bezprecedenta kārtā mainīties salīdzinājumā ar iepriekšējiem 150 gadiem.