Eiropas pētniecība vides un veselības jomā

Šajā publikācijā sniegts pārskats par ES finansēto pētniecību saskaņā ar Astoto pamatprogrammu, t. i., “Apvārsni 2020”, tostarp par tās potenciālu sniegt ieguldījumu dažādās ES politikas darbībās un programmās. Katalogs iepazīstina ar 13 projektiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un cilvēku veselību.

Saskaņā ar PVO datiem paredzams, ka laikposmā no 2030. līdz 2050. gadam klimata pārmaiņas pasaulē katru gadu izraisīs aptuveni 250 000 papildu nāves gadījumu nepietiekama uztura, malārijas, caurejas un karstuma stresa dēļ. Tiek lēsts, ka tiešās kaitējuma izmaksas veselībai (t. i., neieskaitot izmaksas tādās veselību noteicošās nozarēs kā lauksaimniecība, ūdensapgāde un sanitārija) līdz 2030. gadam būs 2–4 miljardi USD gadā. Turklāt climate pārmaiņas ietekmē daudzus veselību noteicošos sociālos un vides faktorus, t. i., tīru gaisu, drošu dzeramo ūdeni, pietiekamu pārtikas daudzumu un drošu pajumti.

Saskaroties ar pieaugošām vides problēmām, kas cita starpā saistītas ar klimata pārmaiņām, un nepieciešamību aizsargāt sabiedrības veselību, ES ir izveidojusi plašu tematisko programmu un regulatīvo darbību satvaru saistībā ar vidi un veselību. 2021.gadā Eiropas Komisija pieņēma jauno ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tajā atzīts, ka klimata pārmaiņas ietekmē to eiropiešu veselību un labklājību, kuri arvien vairāk cieš no karstuma viļņiem. Turklāt Komiteja aicina padziļināt izpratni par veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar klimatu. Šajā kontekstā Climate-ADAPT ietvaros ir izveidota Eiropas Klimata un veselības observatorija.

Lai regulējums un reglamentējošās darbības būtu ticamas, tām jābalstās uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem. Tāpēc ES ir arī sniegusi lielāku finansiālo atbalstu, izmantojot pētniecības un inovācijas pamatprogrammas (PP), vairāk nekā 500 daudznacionāliem daudzpartneru pētniecības projektiem, kuru aplēstais ES ieguldījums kopš 2000. gada ir aptuveni 2,4 miljardi EUR. Pētniecība, kuras mērķis jo īpaši bija labāk izprast globālo pārmaiņu (tostarp klimata pārmaiņu) ietekmi uz veselību, parādījās jo īpaši Septītajā pamatprogrammā un turpinājās tās pēcteču laikā. Saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (8. PP, kas ilga no 2014. līdz 2020. gadam) tika finansēti 13 no šiem projektiem, no kuriem ES saņēma aptuveni 53 miljonus EUR. Un patiesais finansiālais atbalsts un nozīme šai jomai ir lielāka, jo klimata pārmaiņas tiek uzskatītas par vienu no veselību noteicošajiem faktoriem daudzos citos projektos.

Šajā projektu katalogā īsumā aprakstīts 351 finansēts projekts ar ES ieguldījumu gandrīz 1,4 miljardu EUR apmērā (notiekošs vai jau pabeigts), tostarp 13 projekti, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un cilvēku veselību. Irnorādīts to potenciāls sniegt ieguldījumu dažādās politikas darbībās un programmās.

Aprakstītie projekti ir pamats, lai turpinātu pašreizējo pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas sākās 2021. gadā. Pašreizējā pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” kā divi no pirmajiem veicamajiem uzdevumiem ir noteikti šādi: Klimatneitrālas un viedas pilsētas un pielāgošanās klimata pārmaiņām, tostarp sabiedrības pārveide, kurās abās atzīts, ka cilvēku veselības un labklājības aizsardzība ir svarīgs rīcības komponents un sabiedrisks ieguvums. Turklāt 2021. gadā tika izsludināts mērķtiecīgs uzaicinājums iesniegt priekšlikumus (“Klimatapārmaiņu ietekme uz veselību, rīcības un bezdarbības izmaksas un ieguvumi”),kā rezultātā, sākot no 2022. gada, tika finansēta jauna sešu projektu kopa šajā jomā.