Pielāgošanās vajadzību noteikšana, pielāgošanās finansējuma uzskaite un veicinošas darbības valstu un Eiropas līmenī

Ziņojumā ir sīki analizēts, kā pielāgošanās budžeti tiek izsekoti gan ES līmenī, gan valstu politikas dokumentos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, kā Eiropas Komisija izmanto klimata koeficientus, lai kvantitatīvi noteiktu budžeta posteņu orientāciju uz klimatu. Lai gan šī metode cenšas parādīt izdevumu atbilstību klimata mērķiem, tā ir tikusi kritizēta, jo tā bieži vien skaidri nenošķir īpašās atšķirības starp pielāgošanās un mazināšanas mērķiem. Detalizēti tiek apspriestas un kritiski pārbaudītas neatbilstības budžeta plānošanā un problēmas saistībā ar līdzekļu skaidru piešķiršanu pielāgošanās pasākumiem salīdzinājumā ar ietekmes mazināšanas pasākumiem.

Ziņojumā ir sniegta sīkāka informācija par veicinošām darbībām, kas tiek uzskatītas par būtiskām, lai sasniegtu klimatadaptācijas mērķus. Šīm darbībām būtu tieši jāatbalsta citi pasākumi un tādējādi jāsniedz būtisks ieguldījums. Ziņojumā ir aplūkotas dažādas veicinošo darbību definīcijas un interpretācijas un to novērtējums ES taksonomijas kontekstā.

Ziņojuma pēdējā daļā ir aplūkoti iespējamie dubultas uzskaites riski korekciju izmaksu reģistrēšanas sistēmās. Tajā paskaidrots, kā šādus riskus var mazināt, uzlabojot datu vākšanas un apstrādes metodes. Ziņojumā aplūkots arī nepareizas pielāgošanās jautājums, kad pielāgošanās pasākumi paradoksālā kārtā var palielināt neaizsargātību pret klimata ietekmi. Ziņojumā ir izklāstītas stratēģijas, kā izvairīties no maladaptācijas un veicināt patiesu noturību pret klimata pārmaiņām, izmantojot elastīgus un adaptīvus pasākumus.

Kopumā ziņojumā ir sniegta kritiska un padziļināta analīze par klimatadaptācijas pasākumu pašreizējo finansēšanas un īstenošanas praksi Eiropā un sniegti stratēģiski ieteikumi šo procesu optimizēšanai.