ES civilās aizsardzības mehānisms – Lēmums Nr. 1313/2013/ES

Savienības civilās aizsardzības mehānisma (“Mehānisms”) mērķis ir stiprināt sadarbību starp ES un ES valstīm un veicināt koordināciju starp tām civilās aizsardzības jomā.
Ar to tiek ieviesta kvalitatīvāka, integrētāka un rentablāka pieeja ES katastrofu pārvarēšanai.

Mehānisma galvenais mērķis ir uzlabot sistēmu efektivitāti, lai novērstu visu veidu dabas un cilvēku izraisītas katastrofas ES un ārpus tās, sagatavotos tām un reaģētu uz tām. Lai gan tā ir vērsta uz cilvēku aizsardzību, tā aptver arī vidi un īpašumu, tostarp dabas mantojumu.

Mehānisma konkrētie mērķi ir šādi:
- sasniegt augstu aizsardzības līmeni pret katastrofām,
novēršot vai samazinot to iespējamās sekas;
- veicināt novēršanas kultūru un
- uzlabot sadarbību starp civilo aizsardzību un citiem attiecīgiem dienestiem;
- uzlabot gatavību reaģēt uz katastrofām gan ES valstu, gan ES līmenī;
- veicināt ātru un efektīvu reaģēšanu katastrofu vai katastrofu draudu gadījumā (gandrīz droši zināms, ka tādas notiks);
- palielināt sabiedrības informētību un sagatavotību katastrofām.
Mehānisma uzmanības centrā ir
katastrofu novēršana, īpašu uzmanību pievēršot riska novērtēšanai un riska pārvaldības plānošanai.

Lai uzlabotu sagatavotību katastrofām un reaģēšanu uz tām ES līmenī, ar Mehānismu izveido 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā darbojošos Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru (ERCC), ko pārvalda Eiropas Komisija Briselē. ERCC ir civilās aizsardzības dalībniekiem pieejams komunikācijas un koordinācijas centrs.

Papildu rīki ir šādi:
— Kopīgā ārkārtējo situāciju sakaru un informācijas sistēma (CECIS) — IT rīks, kas ļauj iesaistītajām valstīm nekavējoties sazināties ārkārtas situācijās;
— mācības un mācību programma, lai uzlabotu ES valstu reaģēšanas spējas katastrofu gadījumos un civilās aizsardzības palīdzības koordināciju;
— civilās aizsardzības moduļi: mobilizēšanai gatavas personāla vienības un iekārtas;
— Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas: brīvprātīgu rezervi, kurā jau iepriekš ir iekļautas ES valstu spējas reaģēt katastrofu gadījumos un kura ir gatava mobilizēties ES civilās aizsardzības operācijām. Tas ietver kvalitatīvus palīdzības vienību, ekspertu un aprīkojuma moduļus, un tas saņem augstākas ES līdzfinansējuma likmes.
Dalība mehānismā un dažādajos iepriekš minētajos instrumentos ir pieejama pievienošanās sarunvalstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Mehānismā pašlaik piedalās 33 valstis (28 ES valstis, kā arī Islande, Norvēģija, Serbija, Melnkalne un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika).

Budžets: nedaudz vairāk nekā 368,4 miljoni eiro ir piešķirti Savienības mehānisma īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.