ES zaļās infrastruktūras stratēģija

ES Zaļās infrastruktūras stratēģija (2013. gads) veicina zaļās infrastruktūras aizsardzību, atjaunošanu, izveidi un uzlabošanu. Stratēģijā parādīts, kā zaļā infrastruktūra (ZI) un dabiskie risinājumi var sniegt ekoloģiskus, ekonomiskus un sociālus ieguvumus dažādās ES politikas jomās. Tas cita starpā ietver ES klimata pārmaiņu un pielāgošanās politiku, piemēram, kopējo lauksaimniecības politiku, ES jūrlietu un zivsaimniecības politiku, katastrofu riska pārvaldību, ES pilsētu, ūdens, veselības, enerģētikas vai transporta politiku. Ja zaļā infrastruktūra piedāvā alternatīvu pelēkajiem pasākumiem, zaļais risinājums būtu jāapstiprina vai jāizveido kā papildinājums.

ZI stratēģijā ir noteikti četri prioritāri darba virzieni:

1. zaļās infrastruktūras veicināšana galvenajās politikas jomās;
2. uzlabot informāciju, stiprināt zināšanu bāzi un veicināt inovāciju;
3. uzlabot piekļuvi finansējumam;
4. veicināt ĢIN projektu izstrādi ES līmenī.

Turklāt ZI un zaļie koridori ir jāatbalsta, izmantojot augstu telpisko komponentu, un tiem nevajadzētu beigties pie teritoriālajiem robežpunktiem. Tāpēc Eiropas zaļās infrastruktūras tīkla izveide Eiropā ir vēl viens stratēģijas mērķis.

ĢIN stratēģija tika pieņemta 2013. gadā. Kopš tā laika Komisija sniedz norādījumus par stratēģiju mērķu īstenošanu un pārskata īstenošanu.

2015. gadā tika publicēts ziņojums “Atbalsts zaļās infrastruktūras īstenošanai” (2015. gads), kurā ietverti vispārīgi ieteikumi par to, kā veicināt ZI, kā arī konkrētas faktu lapas par valstīm un nozarēm (1. pielikums).

Komisija 2019. gadā publicēja vienu norādījumu dokumentu un divus pārskata ziņojumus par īstenošanas progresu.

ES norādījumu dokumentā par stratēģisko satvaru turpmākai ES līmeņa zaļās un zilās infrastruktūras izvēršanas atbalstam (2019. gads) galvenā uzmanība ir pievērsta norādījumiem par investīciju palielināšanu ES līmeņa ZI projektos. Ir izklāstīti un izskaidroti atbalsta rīki un instrumenti, tostarp i) finansēšanas instrumenti, lai atbalstītu stratēģiskās investīcijas ES līmeņa ZI projektos; ii) prioritārās rīcības plāni (kas ir plānošanas instrumenti, ar kuriem nosaka finansējuma vajadzības Natura 2000 un ZI īstenošanai); un iii) zinātniskiem vai tehniskiem rīkiem, piemēram, ES iniciatīvu par ekosistēmu un to pakalpojumu kartēšanu un novērtēšanu (MAES) un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) rīkiem. Sīkāka informācija par esošajiem ES finansējuma avotiem, par papildu ieguvumiem un par vairākiem attiecīgiem gadījumu pētījumiem ir sniegta norādījumu dokumenta pielikumā.

Abos pārskata ziņojumos ir aplūkots progress, kas panākts zaļās infrastruktūras (ZI) attīstībā, un problēmas, kas radušās, īstenojot ES ZI stratēģijas četrus prioritāros darba virzienus (sk. iepriekš).  Pārskatā par progresu ES zaļās infrastruktūras stratēģijas īstenošanā (2019. gads) ir apkopota vispārējā gūtā pieredze un sniegti ieteikumi turpmākai rīcībai. Ziņojumā “Papildu informācija par ES zaļās infrastruktūras stratēģijas īstenošanas pārskatīšanu” (2019. gads) ir sniegta sīkāka informācija par ZI integrēšanu citās ES politikas jomās un īstenošanu ES dalībvalstīs.

Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un ES klimatadaptācijas rīcībpolitiku pārskatīšanas ziņojumos norādīts, ka ZI un ekosistēmās balstīti risinājumi kļūst arvien svarīgāki un tiek pieņemti. Abi jēdzieni ir īpaši aplūkoti ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām (COM(2013) 216), un ZI ir minēta kā daļa no vairākām stratēģijas darbībām. Starptautiskā līmenī Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (KBD) ir atkārtoti uzsvērti ieguvumi, ko sniedz ZI un ekosistēmās balstīti risinājumi saistībā ar klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām. Kopumā ES ZI stratēģija ir sekmīgi atbalstījusi informētības palielināšanu un ZI īstenošanu daudzās jomās. Ziņojumos ir uzsvērti vairāki labas prakses piemēri par ZI integrēšanu dažādās ES politikas jomās, par ZI projektiem un darbībām ES dalībvalstīs.

Abos pārskata ziņojumos secināts, ka pēdējos gados ir daudz kas noticis, taču vēl ir daudz darāmā. Ieteicams lielāku uzsvaru likt uz ekonomiskajiem, sociālajiem un citiem līdzieguvumiem, kas izriet no ZI un ekosistēmās balstītiem risinājumiem. Joprojām ir iespējams to pilnveidot un stiprināt ĢIN efektīvu integrēšanu attiecīgajās ES politikas jomās un tiesību aktos.