Galējā jūras līmeņa celšanās gar Eiropas krastiem

Globālā sasilšana nākotnē spēcīgi ietekmēs ekstrēmus jūras līmeņus un plūdu risku Eiropas piekrastēs. Šajā darbā tiek ņemtas vērā izmaiņas visās aktīvajās sastāvdaļās, t. i., jūras līmeņa celšanās, plūdmaiņas, viļņi un vētras, līdz 2100. gadam, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Rezultāti liecina, ka līdz šā gadsimta beigām 100 gadus ilgušais pasākums visā Eiropā vidēji pieaugs par 57–81 cm. Tiek prognozēts, ka Ziemeļjūras reģions saskarsies ar vislielāko pieaugumu, kas saskaņā ar augstas emisijas scenāriju līdz 2100. gadam sasniegs gandrīz 1 miljonu, kam sekos Apvienotās Karalistes un Īrijas Baltijas jūras un Atlantijas okeāna piekraste. Jūras līmeņa celšanās ir galvenais pārmaiņu virzītājspēks, taču ekstremālu klimatisko apstākļu pastiprināšanās lielākajā daļā Ziemeļeiropas var radīt būtiskas vietējas sekas. Dienvideiropā ir vērojamas nelielas ekstremālu klimatisko apstākļu izmaiņas, izņemot prognozēto samazinājumu Portugāles piekrastē un Kadisas jūras līcī, kas kompensē jūras līmeņa paaugstināšanos par 20–30 %. Līdz šā gadsimta beigām 5 miljonus eiropiešu, kurus pašlaik apdraud 100 gadus ilgs piekrastes plūdu notikums, katru gadu varētu apdraudēt piekrastes plūdi augstas klases sasilšanas apstākļos. Šie konstatējumi uzsver nepieciešamību savlaicīgi izstrādāt un īstenot piemērotus pielāgošanās pasākumus.