Uz mežiem balstītu klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām Eiropā – no zinātnes līdz politikai

Meži un koksnes produkti ir daļa no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) nozares, kas ES piesaista aptuveni 10 % no Eiropas Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras pašlaik ir 256 Mt CO2 ekv. gadā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas ierosinātajiem rīcībpolitiskajiem mērķrādītājiem nozarei līdz 2030. gadam papildus jālikvidē aptuveni 50 Mt CO2 ekv. gadā un līdz 2050. gadam — 170 Mt CO2 ekv. gadā. Pamatojoties uz zinātniskās literatūras pārskatu, jaunais pētījums “No zinātnes līdz politikai” liecina, ka līdz 2050. gadam ES kopējais papildu klimata pārmaiņu mazināšanas potenciāls, ko rada izvairīšanās no atmežošanas, apmežošana/atkārtota apmežošana, koksnes izmantošanas pārvirze un kaskāde, ir līdz 72 Mt CO2 ekv. gadā. Tas varētu palielināties līdz 125 Mt CO2 ekv. gadā apvienojumā ar meža saglabāšanas darbībām, līdz 138 Mt CO2 ekv. gadā apvienojumā ar citu aktīvu meža apsaimniekošanu vai līdz 143 Mt CO2 ekv. gadā apvienojumā ar meža ieguves samazināšanos.

Tomēr klimata pārmaiņas ietekmē mežu spēju piesaistīt CO2, jo tās var gan palielināt, gan samazināt oglekļa uzglabāšanu mežos un koksnes produktos. Turklāt pašlaik ir pieejama ierobežota informācija par saistītajām izmaksām un iespējamību īstenot uz koksnes resursiem balstītu klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālu, un pastāv liela nenoteiktība.

Šajā pētījumā pētīts, kā var maksimāli palielināt uz koksnes resursiem balstītu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ieguldījumu, iesakot pieņemt holistisku pieeju. Būtu jāapvieno vairākas meža resursu izmantošanas mazināšanas darbības, lai maksimāli palielinātu ietekmi un veicinātu sinerģiju, mijiedarbību, līdzieguvumus un reģionālo piemērojamību.