Uz koksnes resursiem balstīta klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām Eiropā — no zinātnes līdz politikai

Meži un koksnes produkti ir daļa no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) nozares, kas ES piesaista aptuveni 10 % no Eiropas Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, pašlaik 256 Mt CO2 ekv. gadā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas ierosinātajiem politikas mērķiem nozarei līdz 2030. gadam papildus ir jāpiesaista aptuveni 50 Mt CO2 ekv. gadā un līdz 2050. gadam — 170 Mt CO2 ekv. gadā. Pamatojoties uz zinātniskās literatūras pārskatu, jaunais pētījums “No zinātnes līdz politikai” liecina, ka līdz 2050. gadam kopējais papildu mazināšanas potenciāls, ko rada novērsta atmežošana, apmežošana/atkārtota apmežošana, izmaiņas koksnes izmantošanā un kaskādes veida izmantošana, ES ir līdz 72 Mt CO2 ekv. gadā. Tas varētu palielināties līdz 125 Mt CO2 ekv. gadā, ja to apvieno ar meža saglabāšanas darbībām, līdz 138 Mt CO2 ekv. gadā, ja to apvieno ar citu aktīvu meža apsaimniekošanu, vai līdz 143 Mt CO2 ekv. gadā, ja to apvieno ar meža ieguves samazināšanos.

Tomēr mežu spēju piesaistīt CO2 ietekmē klimata pārmaiņas, jo tā var gan palielināt, gan samazināt oglekļa uzglabāšanu mežos un koksnes produktos. Turklāt pašlaik ir pieejama ierobežota informācija par saistītajām izmaksām un iespējamību īstenot uz koksnes resursiem balstītu klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālu, un pastāv liela nenoteiktība.

Šajā pētījumā pētīts, kā var maksimāli palielināt uz koksnes resursiem balstītu klimata pārmaiņu mazināšanas darbību ieguldījumu, un ieteikts pieņemt holistisku pieeju. Lai maksimāli palielinātu ietekmi un veicinātu sinerģiju, mijiedarbību, līdzieguvumus un reģionālo piemērojamību, būtu jāapvieno vairākas uz koksnes resursiem balstītas mitigācijas darbības.