Globālā sasilšana 1,5 °C

Šo ziņojumu IPCC sagatavoja pēc uzaicinājuma “2018. gadā sniegt īpašu ziņojumu par ietekmi, ko rada globālā sasilšana par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajiem globālajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ceļiem”,kas ietverts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21.^sesijā pieņemtajā lēmumā pieņemt Parīzes nolīgumu.

Ziņojumā konstatēts, ka globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,5 °C prasītu straujas, tālejošas un nepieredzētas pārmaiņas visos sabiedrības aspektos, piemēram, zemes, enerģētikas, rūpniecības, ēku, transporta un pilsētu jomā. Skaidri sniedzot ieguvumus cilvēkiem un dabiskajām ekosistēmām, globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar 2 °C varētu iet roku rokā ar ilgtspējīgākas un taisnīgākas sabiedrības nodrošināšanu.

Ziņojumā uzsvērta virkne klimata pārmaiņu seku, no kurām varētu izvairīties, ierobežojot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar 2 °C vai vairāk. Piemēram, līdz 2100. gadam pasaules jūras līmeņa celšanās būtu par 10 cm zemāka, ja globālā sasilšana būtu 1,5 °C salīdzinājumā ar 2 °C. Varbūtība, ka vasarā Ziemeļu Ledus okeāns būtu brīvs no jūras ledus, būtu reizi gadsimtā ar globālo sasilšanu 1,5 °C salīdzinājumā ar vismaz reizi desmitgadē ar 2 °C. Koraļļu rifi samazinātos par 70-90 procentiem, ja globālā sasilšana būtu 1,5 °C, savukārt praktiski visi (> 99 procenti) tiktu zaudēti ar 2 °C.

Globālās sasilšanas ierobežošana arī dotu cilvēkiem un ekosistēmām vairāk iespēju pielāgoties un nepārsniegt attiecīgās riska robežvērtības. 

IPCC 2018. gada 8. oktobrī Inčhonā, Korejas Republikā, apstiprināja īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu 1,5 °C temperatūrā. Tas būs svarīgs zinātnisks ieguldījums Katovices klimata pārmaiņu konferencē, kas 2018. gada decembrī notiks Polijā un kurā valdības pārskatīs Parīzes nolīgumu, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu.