Laba prakse un atziņas, kas gūtas datu apmaiņā pārrobežu baseinos

Pārrobežu ūdeņi visā pasaulē saskaras ar ievērojamu spiedienu, ko rada iedzīvotāju skaita pieaugums, pieaugošais ūdens pieprasījums un klimata pārmaiņu, piesārņojuma un bioloģiskās daudzveidības zuduma trīskāršās planētas krīzes ietekme. Trešās ziņošanas par IAM 6.5.2. rādītāju (2024. gads) rezultāti liecina par attiecīgu datu un informācijas trūkumu un grūtībām datu un informācijas apmaiņā, kas ir divas no trim galvenajām problēmām, ar kurām valstis saskaras, sadarbojoties pārrobežu ūdeņu jomā.

Šīs problēmas uzsver nepieciešamību izstrādāt kopīgus datu un informācijas apmaiņas procesus, kas ir būtiski, lai veicinātu pielāgošanos un efektīvu sadarbību, uzlabotu noturību un gatavību ārkārtas situācijām. Lai risinātu problēmas, kopā ar Somiju un Senegālu kā monitoringa un novērtēšanas darba grupas līdzpriekšsēdētājiem saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu (Ūdens konvencija) tika izstrādāta publikācija “Laba prakse un atziņas, kas gūtas, apmainoties ar datiem pārrobežu baseinos”.

Ziņojumā ir izklāstītas 43 gūtās atziņas, ko papildina 78 gadījumu izpētes no visas pasaules. Tā pamatā ir reāli piemēri, kas ilustrē dažādus veidus, kā starp piekrastes valstīm var īstenot uzraudzības programmas un datu apmaiņas procesus. Tādējādi tas papildina esošos norādījumus, piemēram, atjauninātās pārrobežu upju, ezeru un pazemes ūdeņu monitoringa un novērtēšanas stratēģijas (2023).

Ziņojuma galvenajos vēstījumos ir uzsvērti dažādi aspekti, kas ir būtiski datu un informācijas apmaiņas procesu attīstībai, piemēram, nepieciešamība iegūt savlaicīgus, mērķtiecīgus, pietiekamus, derīgus un uzticamus datus un veidot vienotu izpratni par baseina darbību, kā arī politiskās gribas, attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanas un sadarbības starp dažādiem līmeņiem un disciplīnām nozīme. Ziņojumos arī norādīts, cik svarīgi ir dati par gruntsūdeņiem un informācija efektīvai ūdens resursu apsaimniekošanai un cik svarīgi ir izstrādāt pārrobežu agrīnās brīdināšanas mehānismus.