Vadlīnijas par klimatadaptācijas plānu kopīgu izstrādi zvejniecībā un akvakultūrā

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē zivju krājumu un akvakultūras sugu bioloģiju un ekoloģiju un nākotnē ietekmēs produktivitāti jūras produktu piegādes ķēdēs. Problēmas vēl vairāk saasinās, ja zvejniecības un akvakultūras nozares dalībniekiem ir ļoti atšķirīgas idejas un pieņēmumi par klimata pārmaiņām un ar tām saistītajiem riskiem un iespējām. Lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, vairākas valstis ir izstrādājušas nacionālos pielāgošanās plānus. Tomēr zvejniecība un akvakultūra šajos plānos tiek iekļauta reti, kā rezultātā lielākajā daļā valstu šajās nozarēs kopumā trūkst dokumentētu pielāgošanās stratēģiju.

Dokumentā ir izklāstītas vadlīnijas, kas nodrošina praktisku pakāpenisku pieeju klimatadaptācijas plānu (KLP) izstrādei zivsaimniecībā un akvakultūrā. Tajā sniegta sīkāka informācija par teorētisko pamatojumu un pieeju katram posmam, ņemot vērā citus esošos pielāgošanās instrumentus, uzsverot atšķirības starp zivsaimniecību un akvakultūru KLP izstrādes procesā.

Ierosinātais process sastāv no trim galvenajiem uzdevumiem: 1) novērtē riskus un iespējas; 2) apzināt pielāgošanās pasākumus; un 3) īstenot pielāgošanās pasākumus. Tiek piemērota līdzradīšanas pieeja, kas ļauj dažādām ieinteresētajām personām ar dažādu pieredzi un nostājām kopīgi aptvert un plānot savus pielāgošanās centienus. Vadlīnijas ir pārbaudītas un prototipētas, piemērojot tās septiņās zivsaimniecības un akvakultūras gadījumu izpētēs visā Eiropā (Itālijā, Grieķijā, Ungārijā, Skotijā, Spānijā un divās Ziemeļaustrumu Atlantijā).

Šajā procesā attiecīgo gadījumu izpētē ieinteresētās personas ir apstiprinājušas to praktisko piemērojamību. Pamatnostādnes ir izmantojamas dažādos ģeogrāfiskos apgabalos un dažādos mērogos, no vienas sugas līdz ekosistēmas līmenim. Šī līdzradīšanas pieeja nodrošina reālistisku un iekļaujošu KLP, kas ir pilnībā piemērojama izvēlētajai nozarei un palielina panākumu iespējamību. 

Trīspakāpju process ir arī daļa no plašāka cikla, kas ietver īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, un laika gaitā atkal rada iteratīvas atgriezeniskās saites. Tiek apspriestas gūtās atziņas un uzsvērtas KLP izstrādes priekšrocības un problēmas. Lai gan pamatnostādnes ir izstrādātas un pārbaudītas zvejniecības un akvakultūras sistēmās, KLP pieeja ir izmantojama arī citās sistēmās, kuru pamatā ir dabas resursi.