Veselīga vide, veselīga dzīve: kā vide ietekmē veselību un labklājību Eiropā

Daba nodrošina pamatu Eiropas iedzīvotāju labai veselībai un labklājībai. Tīram gaisam, ūdenim un pārtikai ir būtiska nozīme dzīvības uzturēšanā; dabiskā vide nodrošina vietu atpūtai, relaksācijai un sociālajai mijiedarbībai; un izejvielas tiek izmantotas mūsu ražošanas sistēmās, lai nodrošinātu komfortu mūsdienu dzīvē.

Tajā pašā laikā vides piesārņojums ir neizbēgams. Mēs esam pakļauti piesārņojumam savās mājās, darbavietās, āra vidē un tad, kad mēs ēdam, spēlējamies, guļam, braucam, staigājam, peldamies vai skrienam. 2012. gadā 13 % no visiem nāves gadījumiem ES bija saistīti ar vidi. Šie nāves gadījumi ir novēršami, un tos var ievērojami samazināt, cenšoties uzlabot vides kvalitāti. 

Covid-19 pandēmija ir spilgts piemērs nesaraujamajai saiknei starp cilvēka veselību un ekosistēmu veselību. Tiek uzskatīts, ka šī jaunā slimība ir parādījusies sikspārņu populācijās un pēc tam izlēkusi sugas, lai inficētu cilvēkus jūras produktu un dzīvnieku tirgū. Šādu zoonozes patogēnu parādīšanās ir saistīta ar vides degradāciju un cilvēku mijiedarbību ar dzīvniekiem pārtikas sistēmā. Citi faktori, piemēram, eksponētība gaisa piesārņojumam un sociālais stāvoklis, šķiet, ietekmē pārneses un mirstības rādītājus veidos, kas vēl nav pilnībā izprasti.

Klimata pārmaiņas palielina slimību un priekšlaicīgas nāves gadījumu slogu Eiropā. Tiešā ietekme uz veselību ietver nāvi, ievainojumus un paaugstinātu pārtikas un ūdens izraisītu slimību risku, ko izraisa ārkārtējas temperatūras, plūdi un mežu ugunsgrēki. Netiešo ietekmi rada izmaiņas pret klimatu jutīgu vektoru pārnēsātu slimību un alergēnu izplatībā, lauksaimniecības produktivitātes samazināšanās un piesārņoti ūdens avoti.