Siltums un veselība Antverpenē klimata pārmaiņu ietekmē: Prognozētā ietekme un ietekme uz profilaksi

Pārmērīgs vasaras karstums ir nopietna vides veselības problēma vairākās Eiropas pilsētās, un klimata pārmaiņu scenārijos tas, visticamāk, palielināsies. Tas arī palielina ar karstumu saistītu mirstību un saslimstību, ja netiek veikti atbilstoši profilakses pasākumi.

Pētījumā Antverpenes pilsētas klimats tika modelēts vasaras sezonai laikposmā no 1986. līdz 2015. gadam, un prognozētā vasaras dienas temperatūra tika modelēta diviem periodiem (tuvumā (2026–2045) un tālā nākotnē (2081–2100)) saskaņā ar reprezentatīvo koncentrācijas ceļu (RCP) 8.5.

Tam sekoja analīze par sakarību starp temperatūru un mirstību, kā arī ar hospitalizāciju laikposmā no 2009. līdz 2013. gadam, un tika aplēsta prognozētā mirstība tuvākajā nākotnē un tālā nākotnē mainīga klimata un iedzīvotāju skaita apstākļos, pieņemot, ka aklimatizācija un aklimatizācija nenotiek, pamatojoties uz konstantu sliekšņa procentiles temperatūru.

Parauga periodā no 2009. līdz 2013. gadam tika novērots dienas mirstības pieaugums no maksimālās dienas temperatūras 26 °C jeb maksimālās dienas temperatūras rindas 89. procentīles. Gada vidējā ar karstumu saistītā mirstība šajā periodā bija 13,4 personas (95 % TI (ticamības intervāls): 3.8.–23.4.). Kardiorespiratoro cēloņu dēļ netika novērota karstuma ietekme uz hospitalizāciju. Ja nav aklimatizācijas scenārija, gada vidējo ar siltumu saistīto mirstību tuvākajā nākotnē reizina ar koeficientu 1,7 (24,1 nāves gadījums gadā TI 95 %: 6,78–41,94) un 4,5 reizes tālā nākotnē (60,38 nāves gadījumi gadā TI 95 %: plkst. 17.00–105.11.) Siltuma aklimatizācijas scenārijā mirstība tuvākajā vai tuvākajā nākotnē būtiski nepalielinās.

Rezultāti liecina, ka karstums Antverpenē izraisa ievērojami lielāku mirstību vasarā, un šī mirstība nākotnē var palielināties, ja netiks veikti atbilstoši profilakses pasākumi, tostarp šādu profilakses pasākumu pielāgošana mainīgajam klimatam.