Siltums un veselība PVO Eiropas reģionā: atjaunināti pierādījumi efektīvai profilaksei

Šajā publikācijā ir apkopoti un apkopoti svarīgākie pierādījumi, kas publicēti kopš 2008. gada, galveno uzmanību pievēršot 53 dalībvalstīm, kuras apkalpo PVO Eiropas reģionālais birojs.

Konstatējumi ir sakārtoti ap astoņiem elementiem, kas sākotnējā vadlīniju dokumentā identificēti kā visaptverošā karstuma un veselības rīcības plāna (HHAP) “pamatelementi”, un katra nodaļa ir papildināta ar PVO 2019. gada apsekojuma par karstuma un veselības rīcības plānošanu rezultātiem, ja tie attiecas uz aplūkoto tematu. Katras nodaļas galvenais saturs ir izklāstīts turpmāk.

1. nodaļā ir izklāstīta situācija un izklāstīta gan novērotā, gan prognozētā ietekme uz karstumu un veselību, galveno uzmanību pievēršot PVO Eiropas reģiona valstīm. Prognozes skaidri norāda, ka bez pienācīgiem centieniem pielāgoties klimata pārmaiņām būtiski palielināsies ar siltumu saistītā iedarbība un ar to saistītā ietekme uz veselību.

2. nodaļā ir apkopoti pierādījumi par to, kā tiek pārvaldīta sabiedrības veselības reakcija uz karstumu. Nepieciešamība noteikt un īstenot piemērotus un saskaņotus sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus un politiku ir kļuvusi arvien aktuālāka, lai gan pieejamie pierādījumi par to, kas ir laba prakse šādu pasākumu pārvaldībā, ir ierobežoti. Tomēr kļūst arvien skaidrāki galvenie risināmie jautājumi, tostarp pienācīgs finansējums un cilvēkresursi, kā arī vietējo un nevalstisko dalībnieku oficiāla iesaiste.

3. nodaļā ir ziņots par siltuma un veselības brīdinājuma sistēmām un to, kā tām būtu jāatbalsta HHAP, lai savlaicīgi un efektīvi reaģētu. Zinātniskā literatūra liecina, ka ir ieguldītas ievērojamas pūles, lai uzlabotu brīdināšanas modeļa veiktspēju un izpildes laiku, mērķtiecīgu izplatīšanu un to izpratni sabiedrības veselības jomas ieinteresēto personu vidū. Brīdināšanas sistēmu novērtēšana ir jāveic regulāri, lai nodrošinātu pastāvīgus uzlabojumus un izpratni.

4. nodaļā ir apkopoti pierādījumi par to, kā karstuma/saistītās veselības informācijas plānos tiek paziņoti karstuma riski un ieteikumi. Tajā ir izklāstītas pašreizējās pieejas, kā padarīt karstuma un veselības ziņojumus efektīvus, un apsvērts, kā HHAP var labāk mērķorientēt brīdinājumus, ieteikumus un informāciju savām dažādajām ieinteresētajām personām un auditorijai. Valstis kopumā ir novirzījušas HHAP komunikāciju uz tīmekļa un mobilajām tehnoloģiju platformām, un ir svarīgi, lai šāda pāreja tiktu veikta, nodrošinot sociālo taisnīgumu, neizslēdzot visneaizsargātākos vai tos, kuriem ir mazāk resursu.

5. nodaļā ir aprakstīti intervences veidi un sniegti pierādījumi par to, cik efektīvi tiek samazināta bīstamā telpu siltuma iedarbība. Var izmantot dažādas pasīvās dzesēšanas (kas saistīta ar mājokli un dzesēšanu) un aktīvās dzesēšanas (piemēram, gaisa kondicionēšanas, individuālo dzesēšanas ierīču) intervences un tehnoloģijas. Tomēr izpratne par termiskā komforta vajadzībām tiem, kas ir visneaizsargātākie pret siltumu, joprojām ir ierobežota, un trūkst datu par reāllaika saistību starp āra un iekštelpu temperatūru dzīvojamos apstākļos. Vajadzīgs vairāk pētījumu par pārkaršanas risku un adaptīviem risinājumiem slimnīcās, aprūpes namos un citās vidēs.

6. nodaļā ir izklāstīti atjauninātie pierādījumi par riska faktoriem un neaizsargātību. Šie pierādījumi attīstās un kļūst konkrētāki attiecībā uz veselības rezultātiem, bioloģiskajiem mehānismiem, cēloņsakarību un dažādu grupu neaizsargātību. Tomēr līdz šim lielākajā daļā valstu HHAP ir minētas neaizsargātas grupas, bet nav ietverti tām adresēti pasākumi. Būtu jāpieliek lielākas pūles, lai palielinātu informētību un veicinātu aktīvus reaģēšanas pasākumus, kā arī veselības un sociālās aprūpes speciālistu apmācību. Ir svarīgi atzīt, ka neaizsargātās apakšgrupas un to vajadzības laika gaitā mainās un ir pastāvīgi jāuzrauga un jāpēta.

7. nodaļā ir ziņots par veselības un sociālās aprūpes sistēmas gatavību karstumam. Līdz šim ir maz pierādījumu par veselības aprūpes iestādēs ieviestajiem plānošanas un reaģēšanas pasākumiem un to efektivitāti. Galvenā problēma, kas joprojām pastāv, ir karstuma viļņu ietekme veselības un sociālās aprūpes iestādēs, neraugoties uz būtiskiem karstuma viļņu notikumiem PVO Eiropas reģionā pēdējos gados. Jāpieliek lielākas pūles, lai dalītos paraugpraksē par plānošanu un reaģēšanas pasākumiem veselības aprūpes nozarē.

8. nodaļā aprakstīts, kā ilgtermiņa pilsētplānošana var samazināt siltuma riskus. Zaļās un zilās (ūdens) zonas, pilsētu ainavas materiāli un krāsas, kā arī pilsētu struktūras izmaiņas ir galvenās jomas siltuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju radītā veselības apdraudējuma ilgtermiņa mazināšanai. Neraugoties uz to veselības aizsardzības potenciālu, pilsētplānošanas pasākumi joprojām ir vismazāk īstenotais HHAP pamatelements. Trūkst starpnozaru rīcības instrumentu, kas ļautu sabiedrības veselības aģentūrām ietekmēt pilsētu pārvaldības lēmumus, lai aizsargātu veselību no karstuma. 

9. nodaļā ir pētīta uzraudzības un izvērtēšanas procesu kā būtisku HHAP komponentu izmantošana. Veselības uzraudzība ir svarīga, lai uzraudzītu ietekmi uz veselību un novērtētu reaģēšanas pasākumus karstuma viļņu laikā un pēc tiem, taču tā joprojām ir maznozīmīgs elements HHAP, un tā ir jāveicina. Novērtēšana ietver daudzdisciplīnu un sadarbību starp dažādām ieinteresētajām personām, lai pievērstos dažādiem HHAP aspektiem un komponentiem. Oficiāla un pastāvīga HHAP uzraudzība un novērtēšana ir būtiska, lai izprastu to efektivitāti un iespējamās uzlabojumu jomas.

10. nodaļā ir sniegts ziņojuma galveno vēstījumu kopsavilkums ar konkrētiem un visaptverošiem secinājumiem, kā arī pierādījumu un pētniecības nepilnības.

Šajā ziņojumā atlasītā informācija ir vizualizēta tematiskajā lapā “Valstu siltuma un veselības brīdinājuma sistēmas un Eiropas Klimata un veselības observatorijas rīcības plāni”.