Siltuma ekstremitātes, ietekme uz sabiedrības veselību un pielāgošanās politika Vācijā

Lai labāk novērstu karstāku laikapstākļu un ārkārtēja karstuma notikumu negatīvo ietekmi uz veselību, starptautiski ir izveidotas karstuma veselības brīdināšanas sistēmas (HHWS), un vairāk nekā 20 PVO Eiropas dalībvalstis ir izstrādājušas nacionālos vai vietējos karstuma veselības rīcības plānus (HHAP) līdz 2020. gadam.

Valdības ieteikumi HHAP tika izstrādāti, lai kalpotu valsts un vietējām iestādēm, kas ir atbildīgas par īstenošanu Vācijā. 2017. gada HHAP ieteikumi un attiecīgie pielāgošanās pasākumi, kuru mērķis ir novērst cilvēku ekstrēmu karstumu, ir labi zināmi un ir apspriesti Vācijas valstu parlamentos, bet vēl nav īstenoti.

Tāpēc ir svarīgi veikt turpmākus pasākumus un mācīties no pirmā valsts pētījuma par 2017. gada HHAP ieteikumu efektivitāti un iedarbīgumu, kas tiek veikts no 2019. un 2022. gada. Reģionālajām un vietējām aģentūrām jābūt pilnvarotām novērtēt HHAP darbības un ierosināto intervences pasākumu piemērojamību un efektivitāti. Turklāt tām jāļauj izstrādāt, īstenot un novērtēt izmēģinājuma stratēģijas un pasākumus, kas var labāk atbilst to vietējām kopienām, un pasākumus, kas atzīti par sekmīgiem, var integrēt valsts HHAP stratēģijā.

Sabiedrības veselības aprūpes sistēmām un pakalpojumiem jābūt labāk sagatavotiem, lai uzlabotu noturību pret ārkārtēja karstuma sekām Vācijā. Gaidāmo Pielāgošanās rīcības plāna III (RPA III, 2021.–2025. gads) sagatavošanu var uzskatīt par iespēju. Starpnozaru darba grupa par pielāgošanos klimata pārmaiņām sabiedrības veselības jomā kā daļa no tās pastāvīgi veidos tīklus, sazināsies un apmainīsies viedokļiem ar partneriem federālajās pavalstu valdībās un vietējās pārvaldes iestādēs, lai iegūtu regulāru informāciju par HHAP progresu un īstenošanu kopumā un konkrēti par ilgstošiem ar karstumu saistītiem pielāgošanās pasākumiem veselībai.