Karstuma viļņi kā arodapdraudējums: Siltuma un karstuma viļņu ietekme uz darba ņēmēju veselību, drošību un labklājību un sociālo nevienlīdzību

Ar laikapstākļiem saistītā karstuma iedarbība ir kļuvusi par sanitāru problēmu, ņemot vērā tās plašo ietekmi uz veselību. Gan fizioloģiskie, gan epidemioloģiskie pētījumi liecina, ka karstuma ietekme uz cilvēku veselību ievērojami pārsniedz akūtus karstuma apstākļus, piemēram, potenciāli letālus karstuma dūrienus. Siltums saasina problēmas, kas saistītas ar dažādām sirds un asinsvadu, elpošanas orgānu un citām akūtām slimībām un reproduktīvo veselību. Karstuma viļņu laikā palielinās ar traumām saistīta mirstība salīdzinājumā ar mirstību kopienu parastajos klimatiskajos apstākļos; daļa no tā ir saistīta ar profesionālo darbību. Šādi notikumi jo īpaši rada riskus strādājošajiem, jo īpaši tad, ja tos papildina iepriekš pastāvošie ar darbu saistītie karstuma stresa faktori, piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana, kas var kavēt ķermeņa siltuma izkliedi, piepūli vai citus ar darbu saistītus apdraudējumus. Tā kā klimata pārmaiņas palielina karsto dienu skaitu un to intensitāti, kā arī vasaras periodu, arvien lielāka profesiju daudzveidība kļūst potenciāli pakļauta karstumam. Dažas darbvietas ir kļuvušas apdraudētas nepārtrauktās ekonomikas un mūsdienu darba laika pārvaldības rezultātā. Šajā ziņojumā apgalvots, ka ar laikapstākļiem saistītais karstuma stress būtu jāuzskata par pieaugošu arodrisku, kas ir pelnījis pilnīgu sabiedrības atzinību, lai to uzskatītu par jaunu arodrisku, kas prasa valsts rīcību.