Kā klājas Eiropas meža ekosistēmām?

Lai saglabātu mežu daudzveidīgos pakalpojumus, tiem jābūt gan izturīgiem, gan noturīgiem. Izturība attiecas uz meža spēju pretoties vai izturēt ārēju spiedienu, piemēram, kaitēkļus, slimības vai dabiskus traucējumus. Izturētspēja attiecas uz meža spēju atgūties un pielāgoties pēc traucējumiem. Lai uzturētu veselīgus mežus, ir jāapvieno stratēģijas, tostarp ilgtspējīgas apsaimniekošanas prakse, ainavas mēroga plānošana un proaktīvi centieni novērst klimata pārmaiņu ietekmi. Tādējādi meži var turpināt nodrošināt daudzos ieguvumus, no kuriem sabiedrība ir atkarīga gan tagad, gan nākotnē.

Šā ziņojuma galvenie vēstījumi ir šādi:

•  Pašreizējais Eiropas mežu stāvoklis ir neviennozīmīgs attiecībā uz stāvokļa uzlabošanos un pasliktināšanos.

• Kopš 20.gadsimta beigām koku vainagu mirstība ir divkāršojusies. Tas atbilst 1 %

  no ES-27 meža platības, kas ik gadu iet bojā.

• Meža veselības monitorings Eiropas līmenī lēš, ka katram ceturtajam kokam ir mērens vai ļoti kaitīgs defoliācijas līmenis. Tas arī atklāj, ka defoliācija palielinās, kas norāda uz kritisku stāvokli.

• Vidējie zaudējumi, ko kopējā koksnes apjomā rada dabiski un cilvēka izraisīti traucējumi, ir aptuveni 79 miljoni m3 gadā, kas atbilst 16 % no ES ikgadējās koksnes ieguves.

• Nesenā apsaimniekošanas prakse ir bijusi diezgan efektīva meža apstākļu uzlabošanā. Piemēram, aptuveni 42 % mežu ir uzlabojies atmirušās koksnes apjoms, meža platība, biomasas apjoms un produktivitāte.