LIFE un piekrastes pārvaldība

Piekrastes zonas ir vienas no produktīvākajām teritorijām pasaulē, un tām ir augsta ekoloģiskā un ekonomiskā vērtība. Tie piedāvā plašu vērtīgu dzīvotņu un ekosistēmu pakalpojumu klāstu, kas vienmēr ir piesaistījuši cilvēkus un cilvēku darbības. Pašlaik vairāk nekā 40 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo piekrastē, kas stiepjas no Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļas un Baltijas jūras līdz Vidusjūrai un Melnajai jūrai. Šī intensīvā iedzīvotāju koncentrācija un dabas resursu pārmērīga izmantošana rada milzīgu spiedienu uz mūsu piekrastes ekosistēmām, izraisot bioloģiskās daudzveidības izzušanu un dzīvotņu iznīcināšanu. Piekrastes zonas ir arī viena no visneaizsargātākajām teritorijām pret klimata pārmaiņām. Riski ietver plūdus, eroziju, jūras līmeņa celšanos, kā arī ekstremālus laikapstākļus. Šī ietekme ir tālejoša un jau tagad maina piekrastes kopienu dzīvi un iztikas līdzekļus. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā 13 miljoniem cilvēku draud pārvietošana, ja jūras līmenis paaugstinās par vienu metru, un ik gadu par bezdarbību tiek iztērēti līdz pat 6 miljardiem eiro. ES, apzinoties šos daudzos un jutīgos jautājumus, jo īpaši ar 2002. gadā izdoto ieteikumu ir veicinājusi piekrastes teritoriju integrētu starpnozaru pārvaldību un pārrobežu sadarbību. Ieteikums par ICZM un 2010. gadā ratificētais Barselonas konvencijas Vidusjūras reģionam ICZM protokols piedāvā saskaņotus politikas instrumentus, kas atvieglo integrētas politikas īstenošanu. Šajā kontekstā un plašākā integrētās jūrniecības politikas satvarā Eiropas Komisija ir uzsākusi un finansējusi vairākus projektus un iniciatīvas, kas atbalsta vai ilustrē šo pieeju. Programma LIFE (ES finanšu instruments videi) ir viens no galvenajiem ES finansēšanas instrumentiem, kas atbalsta konkrētu IPZP projektu pieņemšanu un īstenošanu un paraugprakses izstrādi piekrastes zonu pārvaldībā. Šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par dažādiem LIFE projektiem, kas veicina piekrastes vides zināšanas, aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. Tajā sniegti piemēri tam, kā politika ir īstenota praksē Eiropas piekrastes reģionu labā. Jo īpaši pēc iepazīšanās ar ICZM politikas satvaru ziņojumā galvenā uzmanība ir pievērsta šādu jautājumu analīzei (tostarp attiecīgo gadījumu izpētes aprakstam): - piekrastes pārvaldības īstenošana; darbības, kas ietekmē piekrastes teritorijas; ilgtspējīga kuģniecība un ostas; - Piekrastes pielāgošanās klimata pārmaiņām; piekrastes vides uzlabošana; - Integrētas piekrastes dzīvotņu darbības. Piekrastes teritoriju neaizsargātība pret klimata pārmaiņu ietekmi ir mudinājusi ES sākt pārskatīt savu ieteikumu par IPZP, lai vietējā un reģionālajā līmenī veicinātu lielāku uzsvaru uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Vairāki pabeigti un turpināti LIFE projekti sniedz noderīgas mācības ICZM procesam šajā jomā. Piemēram, projekti, kas parāda, kā vietējās un reģionālās pašvaldības var iekļaut klimata pārmaiņu datus un scenārijus piekrastes riska kartēšanā un ilgtermiņa plānošanā; vai projekti, kas veic pasākumus saistībā ar sālsūdens ielaušanos, strādājot ar dabu, nevis pret to, lai stiprinātu piekrastes ekosistēmu un kopienu noturību. Būtisks LIFE projektu centienu elements ir bijusi uz zināšanām balstīta pieeja, kurā iesaistītas visas galvenās ieinteresētās personas.