Garīgā veselība un vide: Kā Eiropas politika var labāk atspoguļot vides degradācijas ietekmi uz cilvēku garīgo veselību un labbūtību

Garīgā veselība ir būtiska cilvēku labklājības sastāvdaļa, tomēr garīgi traucējumi, piemēram, depresija un trauksme, skar vairāk nekā katru sesto ES iedzīvotāju, radot ievērojamu personīgo un sociālo slogu. Turklāt tiek lēsts, ka slikta garīgā veselība Eiropai izmaksā vairāk nekā 600 miljardus EUR gadā jeb vairāk nekā 4 % no IKP, no kuriem trešdaļa tiek novirzīta tiešiem veselības aprūpes izdevumiem. Ir plaši dokumentēts, ka cilvēka garīgā veselība un labklājība rodas no sarežģītas mijiedarbības starp ģenētiskiem, psiholoģiskiem, sociāliem un dzīvesveida faktoriem un vides iedarbību. Pēc tam, kad arvien vairāk pierādījumu liecina par mūsu vides slikto stāvokli, jo īpaši par mūsu nespēju novērst bēgošas klimata pārmaiņas un dabas izzušanu, ES iedzīvotāji arvien vairāk aicina valdības rīkoties aktīvāk.

Šā dokumenta mērķis ir reaģēt uz šo vajadzību, pārskatot pieejamos zinātniskos pierādījumus par korelāciju starp vidi un cilvēku garīgo veselību un labklājību Eiropā. Tas aplūko, pirmkārt, vides degradāciju un piesārņojumu kā draudus garīgajai veselībai un, otrkārt, dabu kā labas garīgās veselības veicinātāju un dabas lomu garīgās veselības traucējumu ārstēšanā. Tās struktūra loģiski izriet no dažādu garīgās veselības vides faktoru pārskata uz iespējamiem risinājumiem un mazināšanas pasākumiem, izmantojot dabu, ekosistēmu pakalpojumus un vispārēju vides uzlabošanu. Dokumentā arī aplūkots, kā mijiedarbība starp vidi un garīgo veselību ir iekļauta galvenajos politikas dokumentos, un ierosināti veidi turpmākai integrācijai.

Dokumentā ir izstrādāts politikas ieteikumu kopums, lai veicinātu garīgās un vides veselības uzlabošanu un nodrošinātu, ka attiecīgajās ES un dalībvalstu politikas jomās konsekventi tiek ņemta vērā vides ietekme uz garīgo veselību un labklājību. Tajā arī izstrādāts priekšlikums vietējā līmeņa darbībām un nevienlīdzības un vides taisnīguma aspektu risināšanai.