Ūdens pieprasījuma un pieejamības scenāriju modelēšana pašreizējam un turpmākajam zemes izmantojumam un klimatam Savas upes baseinā

170 Simulācijas ar LISFLOOD ūdens resursiem 30 gadu periodiem ar dažādām zemes izmantošanas maiņas un klimata pārmaiņu kombinācijām ir novērtētas, ņemot vērā to ietekmi uz ūdens, pārtikas, enerģijas un vides saikni Savas upes baseinā.
Attiecībā uz Savas upes baseinu mēs šajā pētījumā konstatējām, ka intensīvākai apūdeņotajai lauksaimniecībai ir potenciāls ievērojami palielināt kultūraugu ražu, taču nav pieejami pietiekami ūdens resursi, lai to realizētu. Turklāt, ja apūdeņošana tiktu krasi palielināta, tas negatīvi ietekmētu citas nozares, piemēram, enerģētikas nozari (samazināta dzesēšanas ūdens pieejamība, iespējams, mazāk ūdens dažkārt ražo hidroenerģiju), navigāciju (biežāk un mazāk zemas plūsmas) un vidi (vides vai minimālo plūsmas apstākļu pārrāvumi).
Palielinot apūdeņošanu, lai palielinātu, piemēram, kukurūzas ražu, ietekme uz ūdens resursiem būtu būtiskāka. Tas izraisītu ūdens pieprasījuma pieaugumu no 2216 Mm3/gadā līdz 3337 Mm3/gadā. Kopējais ūdens pieprasījums Savas baseinā vēl vairāk palielinātos līdz aptuveni 6000 Mm3/gadā, ja mēs apvienotu gan lielākas apūdeņošanas, gan klimata prognozes līdz 2100. gadam. Palielinātas un optimālas apūdeņošanas gadījumā vidējā simulētā kukurūzas raža varētu palielināties no 5,7 tonnām/ha pašreizējos apstākļos līdz 9,9 tonnām/ha. Šis ievērojamais apūdeņošanas pieaugums, kas izraisītu arī ievērojamu ražas pieaugumu, izraisītu ūdens trūkumu Savas baseina daļās. Arī tur vienkārši nav pietiekami daudz ūdens, lai apūdeņotu visas platības, kas ir ūdens ierobežoti kultūraugu augšanai.

Esošie apūdeņošanas plāni un to teritoriju apūdeņošana, kas iepriekš bija aprīkotas apūdeņošanai (saskaņā ar FAO), šķiet, ir vairāk iespējama no ūdens resursu viedokļa.
Prognozēts, ka plūdu maksimumi saglabāsies nemainīgi, ņemot vērā prognozētās zemes izmantošanas izmaiņas Savas baseinā līdz 2050. gadam. Tomēr ar klimata pārmaiņu prognozēm mēs simulējam plūdu maksimumu vispārēju pieaugumu par 13 % laikposmā no 2011. līdz 2040. gadam un par 23 % laikposmā no 2071. līdz 2100. gadam.
Mazas upju plūsmas mēreni samazinās 2011.–2040. gada scenārijos. Tiek prognozēts, ka 2071.–2100. gada beigās zemās plūsmas vērtības mēreni palielināsies salīdzinājumā ar 1981.–2010. gada kontroles klimatu. Pārmērīga apūdeņošana ievērojami samazinātu zemās plūsmas izplūdes ar 50-60%. Attiecībā uz ekoloģiskajām plūsmām var veikt līdzīgus novērojumus.
Šīs tendences var ietekmēt
kuģošanu galvenajā Savas upē.
Saskaņā ar RCP4.5 tiek prognozēts, ka
ūdens pieejamība enerģijas ražošanai — hidroenerģijai un dzesēšanas ūdenim termoelektrostacijās un atomelektrostacijās — līdz 2030. gadam samazināsies vidēji par 3,3 %, savukārt RCP8.5 rezultātā pieaugums būs 1,3 %. gadsimta beigu simulācijas dod par 17,6 % augstāku Q50 RCP4.5 un par 23,1 % augstāku RCP8.5. Pārmērīga apūdeņošana varētu ietekmēt ūdens pieejamību elektroenerģijas ražošanai, jo īpaši termoelektrostaciju dzesēšanai. Hidroenerģijas rezervuārus varētu pārveidot par daudzfunkcionāliem rezervuāriem, kas kalpotu arī lejteces apūdeņošanas vajadzībām un plūdu kontrolei, un tādējādi kalpotu dažādiem mērķiem.