Ūdens pieprasījuma un pieejamības scenāriju modelēšana attiecībā uz pašreizējo un turpmāko zemes izmantojumu un klimatu Savas upes baseinā

170 Simulācijas ar LISFLOOD ūdens resursiem 30 gadu periodos ar dažādām zemes izmantošanas maiņas un klimata pārmaiņu kombinācijām ir novērtētas attiecībā uz to ietekmi uz ūdens, pārtikas, enerģijas un vides saikni Savas upes baseinā.
Attiecībā uz Savas upes baseinu šajā pētījumā mēs konstatējām, ka intensīvākai apūdeņotajai lauksaimniecībai ir potenciāls ievērojami palielināt kultūraugu ražu, taču nav pieejami pietiekami ūdens resursi, lai to realizētu. Turklāt, ja apūdeņošana krasi palielinātos, tiktu negatīvi ietekmētas citas nozares, piemēram, enerģētikas nozare (samazināta dzesēšanas ūdens pieejamība, iespējams, ka reizēm mazāk ūdens ražo hidroenerģiju), navigācija (biežāka un mazākas plūsmas) un vide (vides vai minimālās plūsmas apstākļu pārkāpumi).
Palielinot apūdeņošanu, lai palielinātu kultūraugu, piemēram, kukurūzas, ražu, ietekme uz ūdens resursiem būtu nozīmīgāka. Tas palielinātu ūdens pieprasījumu no 2216 Mm3 gadā līdz 3337 Mm3 gadā. Kopējais ūdens pieprasījums Savas baseinā vēl vairāk palielinātos līdz aptuveni 6000 Mm3 gadā, ja mēs līdz 2100. gadam apvienotu gan apūdeņošanas, gan klimata prognozes. Vidējā modelētā kukurūzas raža varētu palielināties no 5,7 tonnām/ha pašreizējos apstākļos līdz 9,9 tonnām/ha, ja tiktu veikta lielāka un optimāla apūdeņošana. Šis ievērojamais apūdeņošanas pieaugums, kas ievērojami palielinātu arī kultūraugu ražu, novestu pie ūdens trūkuma Savas baseina daļās. Turklāt nav pietiekami daudz ūdens, lai apūdeņotu visas platības, kurās ir ierobežots ūdens daudzums kultūraugu audzēšanai.

Pašreizējie apūdeņošanas plāni un to platību apūdeņošana, kas iepriekš bija aprīkotas apūdeņošanai (saskaņā ar FAO), šķiet piemērotāka no ūdens resursu viedokļa.
Tiek prognozēts, ka plūdu maksimumi saglabāsies nemainīgi sakarā ar prognozētajām zemes izmantošanas izmaiņām Savas baseinā līdz 2050. gadam. Tomēr, ņemot vērā klimata pārmaiņu prognozes, mēs simulējam plūdu maksimuma kopējo pieaugumu par 13 % laikposmā no 2011. līdz 2040. gadam un par 23 % laikposmā no 2071. līdz 2100. gadam.
Upju zemās plūsmas mēreni samazinās 2011.–2040. gada scenārijos. Tiek prognozēts, ka 2071.–2100. gada beigās zemas plūsmas vērtības mēreni palielināsies salīdzinājumā ar 1981.–2010. gada klimata kontroli. Pārmērīga apūdeņošana ievērojami samazinātu zemas plūsmas novadīšanu par 50–60 %. Attiecībā uz ekoloģiskajām plūsmām var izdarīt līdzīgus novērojumus.
Šīs tendences var ietekmēt
kuģošanu galvenajā Savas upē.

Saskaņā ar RCP4.5 tiek prognozēts, ka ūdens pieejamība enerģijas ražošanai — hidroenerģijai un dzesēšanas ūdenim termoelektrostacijās un kodolelektrostacijās — līdz 2030. gadam samazināsies vidēji par 3,3 %, savukārt RCP8.5 nozīmētu 1,3 % pieaugumu. Simulācijas gadsimta beigās dod par 17,6 % lielāku Q50 RCP4.5 un par 23,1 % lielāku RCP8.5. Pārmērīga apūdeņošana varētu ietekmēt ūdens pieejamību elektroenerģijas ražošanai, jo īpaši termoelektrostaciju dzesēšanai. Hidroenerģijas rezervuārus varētu pārveidot par daudzfunkcionāliem rezervuāriem, kas kalpotu arī lejupējām apūdeņošanas vajadzībām un plūdu kontrolei, un tādējādi kalpotu vairākiem mērķiem.