Jauni klimatadaptācijas politikas līmeņi: Institucionālās mijiedarbības analīze Baltijas jūras reģionā

Starptautiskās politikas izstrāde un gaidāmā klimata pārmaiņu ietekme, piemēram, plūdi, zemes nogruvumi un jutīgu sugu izzušana, ir likusi valstīm ap Baltijas jūru sākt darbu pie valsts klimatadaptācijas politikas. Vienlaikus ES veido gan centrālu, gan makroreģionālu Baltijas jūras mēroga pielāgošanās stratēģiju, lai atbalstītu valstu politikas attīstību. Tomēr joprojām nav skaidrs, kā šīs ES stratēģijas papildinās cita citu vai valstu politiku. Šajā rakstā analizēti ierobežojumi un iespējas, ko sniedz šī jaunā institucionālā mijiedarbība, un apspriests gaidāmo ES stratēģiju potenciāls valsts politikas atbalstam. Tas tiek darīts, kartējot, kā pielāgošanās tiek institucionalizēta divās valstīs, proti, Zviedrijā un Somijā, un kā tā tiek organizēta abās ES pieejās. Vertikālā institucionālā mijiedarbība starp svariem tiek analizēta, ņemot vērā trīs faktorus: kompetence, spējas un saderība.