Piekrastes informācijas sistēmu iespējas

Eiropas Komisija 2011. gadā sāka pārskatīt ES ICZM ieteikumu, lai sagatavotu turpmāku priekšlikumu. Tika veikts ietekmes novērtējums, lai izpētītu vajadzības un iespējas turpmākai ES rīcībai ICZM jomā un novērtētu iespējamo sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, kāda varētu būt Eiropas Komisijas ierosinātajām jaunajām iniciatīvām. Šīs svarīgās darbības ietvēra plašu iniciatīvu klāstu, tostarp pētījumu “Piekrastes informācijas sistēmu iespējas”. Viena no galvenajām problēmām ICZM īstenošanā ir dažādu zināšanu avotu un dažādu veidu informācijas integrācija, lai labāk izprastu piekrastes procesus un dinamiku un izstrādātu scenārijus, kā labāk novērtēt un pienācīgi pārvaldīt iespējamo ietekmi, ko rada dažādi piekrastes lietojumi. Šajā sakarā būtisku datu vākšana un pienācīga strukturēšana, pārredzama un gatava pieejamā informācija lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām personām, pienācīga saziņa ar iedzīvotājiem, informācijas apmaiņa, datu un informācijas efektīva un konkrēta izmantošana politikā un lēmumu pieņemšanā ir galvenie elementi, lai atbalstītu un īstenotu piekrastes zonu integrētu plānošanu un pārvaldību, tostarp pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tāpēc informācijas rīku (piekrastes informācijas sistēmas — CIS) izplatīšana, turpmāka attīstība (tostarp inovācija) un faktiska izmantošana var konkrēti uzlabot IPZP īstenošanu Eiropā; tas patiešām ir viens no stratēģiskajiem mērķiem ar ICZM saistītajās ES politikas jomās. Šā pētījuma mērķis bija veicināt šā vispārējā mērķa sasniegšanu, jo īpaši nosakot galvenās strukturēšanas prasības un saistītos politikas risinājumus piekrastes informācijas sistēmām, kas var ievērojami uzlabot atbalstu ICZM īstenošanai, izmantojot zinātniski pamatotus datus, funkcijas, rīkus un mehānismus. Lai sasniegtu šo mērķi, pētījums tika organizēts trīs galvenajās tehniskajās aktivitātēs. Pirmajā tika aplūkots KĪS ilustratīvo gadījumu pārskats un padziļināta analīze, lai atainotu esošo operatīvo sistēmu galvenās iezīmes, saistītās stiprās un vājās puses un nepilnības ICZM atbalstīšanā, ņemot vērā arī ar klimata pārmaiņām saistītos aspektus. Otrā darbība ir pētījuma pamatā; pamatojoties uz 1. uzdevuma rezultātiem un citu būtisku ieguldījumu, šīs darbības mērķis bija noteikt politikas prasības un saistītos politikas risinājumus, lai uzlabotu KIS atbalstu ICZM procesu izplatīšanai un īstenošanai dažādos mērogos. Tajā pašā darbībā tika novērtēti politikas risinājumi, ņemot vērā paredzamos (tiešos un netiešos) ieguvumus un izmaksas vai negatīvo ietekmi. un 2. uzdevuma darbības ietvēra ieinteresēto personu iesaisti un līdzdalību (3. uzdevums) saistībā ar dažādiem pētījuma posmiem. Šis uzdevums jo īpaši ietvēra ieinteresēto personu darbsemināra organizēšanu, kas notika Marseļā 2011. gada 6. maijā.