Prioritātes veselības aizsardzībai pret klimata pārmaiņām PVO Eiropas reģionā: nesenās reģionālās darbības

Pierādījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību pieaug. Veselības aprūpes sistēmas ir jāsagatavo un pakāpeniski jāpielāgo klimata pārmaiņu, tostarp ekstremālu laikapstākļu notikumu, ietekmei.

Fosilā kurināmā sadedzināšana kā klimata pārmaiņu virzītājspēks rada milzīgu slimību slogu. Savukārt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana visās nozarēs nodrošinās papildu ieguvumus veselības jomā. Ja visas valstis līdz 2030. gadam izpildīs Parīzes nolīgumu, novēršamo priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits gadā varētu sasniegt 138 000 visā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionā.

Vairāki starptautiski regulējumi veicina valstu stingrāku apņemšanos īstenot vajadzīgos pielāgojumus veselības aprūpes nozarē un ņemt vērā veselības apsvērumus pielāgošanās pasākumos citās nozarēs. PVO ir pilnvarojusi dalībvalstis apzināt risinājumus un palīdzēt novērst vai samazināt ietekmi uz veselību, tostarp klimata pārmaiņu ietekmi.

Valstu valdības turpina izstrādāt sabiedrības veselības pielāgošanās pasākumus, kas nodrošina pamatojumu un rosina veselības jomas pārstāvju rīcību klimata pārmaiņu jomā. Lai valstu reakcija uz klimata riskiem būtu efektīva, ir vajadzīga pašreizējo un paredzamo apdraudējumu stratēģiska analīze. Veselības aprūpes speciālistiem ir aktīvi jāiesaistās ar veselību saistītu argumentu un pierādījumu popularizēšanā, formulējot valstu pasākumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu to sekas. Šajā nolūkā ir vēl vairāk jāstiprina valstu spējas apzināt un novērst vietējos veselības apdraudējumus, ko rada klimata pārmaiņas, un izstrādāt, īstenot un novērtēt uz veselību vērstus intervences pasākumus, izmantojot integrētas pieejas. Klimatnoturīgu un vides ziņā ilgtspējīgu veselības aprūpes iestāžu izveide ir būtisks pīlārs veselības nozares līderībā, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu.