Pielāgošanās klimata pārmaiņām sabiedrības veselības jomā ESAO valstīs

Pētījumā analizēta valsts pārvaldības loma, sagatavojot veselības nozari klimata pārmaiņām. Iekļautas ir sešas Eiropas valstis: Beļģija, Francija, Īrija, Luksemburga, Šveice un Apvienotā Karaliste. Autori analizē trīs galvenās dimensijas, kas saistītas ar pielāgošanos veselības aizsardzības jomā valsts līmenī:

• starpnozaru sadarbība,
• vertikālā koordinācija
• valsts veselības pielāgošanās plānošana.

Iekļauti praktiski piemēri no pārbaudītajām valstu pārvaldības struktūrām. Kopumā tika apkopotas 175 iniciatīvas par pielāgošanos klimata pārmaiņām (CCA), izmantojot sistemātisku meklēšanu tīmeklī, pašziņošanu (ko veica valstis) un satura analīzi. Izslēgtās iniciatīvas cita starpā nebija skaidri vērstas ne uz veselību, ne uz ISV.

Galvenie konstatējumi ir šādi:

1. gandrīz puse valsts līmeņa iniciatīvu attiecas uz veselību kopumā, t. i., neizmanto konkrētus veselības apdraudējumus, no kuriem ...
2. visvairāk uzmanības tiek pievērsts infekcijas slimībām un ar karstumu saistītiem riskiem
3. savukārt vietējās pašvaldības pievēršas plūdu un vētru riskiem, bet gandrīz ne infekcijas slimībām.
4. parasti CCA centieni valsts līmenī tiek sadalīti 2:1 starp sagatavošanas darbiem (t. i., CCA pamata sagatavošanu) un faktisko īstenošanas darbību.
5. valstu valdības bieži vien ierobežo pretrunīga vai sadrumstalota institucionālā kārtība un zema politiskā un/vai publiskā prioritāšu noteikšana;
6. veselības aprūpes nozarē nav “sudraba lodes” attiecībā uz CCA pārvaldību, bet drīzāk katrai valstij ir pienācīgi sadalītas un koordinētas kompetences un resursi starp nozarēm, pārvaldības līmeņiem un pielāgošanās kategorijām.