Veselības jomas nacionālo pielāgošanās plānu kvalitātes kritēriji

Pasaules Veselības organizācija (PVO) Veselībasaizsardzības nacionālo pielāgošanās plānu (HNAP) definē kā plānu, ko valsts Veselības ministrija izstrādājusi NAP procesa ietvaros. HNAP izstrāde ir būtiska, lai: nodrošināt rīcības prioritāšu noteikšanu, lai visos plānošanas līmeņos pievērstos klimata pārmaiņu ietekmei uz veselību; veselības aprūpes nozares sasaiste ar valstu un starptautiskajām klimata pārmaiņu programmām, tostarp lielāks uzsvars uz papildu ieguvumiem veselības jomā, ko sniedz klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās darbības citās nozarēs; veicināt un atvieglot koordinētu un iekļaujošu klimata pārmaiņu un veselības plānošanu starp veselības jomas ieinteresētajām personām dažādos valdības līmeņos un visās veselību noteicošajās nozarēs; un uzlabot veselības nozares piekļuvi klimata finansējumam. HNAP ir izklāstītas darbības, kuru mērķis ir veidot klimatnoturīgas un klimatnoturīgas veselības aprūpes sistēmas, kas var paredzēt, absorbēt un pārveidoties mainīgā klimatā, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību, vienlaikus uzlabojot citu veselības apdraudējumu pārvaldību.

PVO ir publicējusi vadlīnijas HNAP izstrādei, kurās aprakstīti principi un pamatjēdzieni valsts veselības pielāgošanās plānošanas procesā, kritiskie elementi, kas saistīti arpielāgošanos klimata pārmaiņām veselības jomā, un plāna izstrādes posmi. PVO HNAP norādījumi ir saskaņoti ar VAV ekspertu grupas (LEG)izstrādātajām tehniskajām pamatnostādnēm VRP formulēšanaiun īstenošanai. Turklāt PVO izstrādāja darbības satvaru klimatnoturīguveselības aprūpes sistēmuveidošanai, kas palīdz valstīm izstrādāt sistemātisku un visaptverošu pieeju klimata pārmaiņu ietekmes uz veselību novēršanai. Tiek veicināta elastīga un kontekstam pielāgota pieeja, ko virza un īsteno valsts. HNAP pamatā vajadzētu būt labākajiem pieejamajiem pierādījumiem, un tam vajadzētu būt visaptverošam attiecībā uz attiecīgajiem klimatjutīgajiem veselības riskiem un ierosinātajām darbībām veselības noturības stiprināšanai. Tajā būtu jāiekļauj īstenojams īstenošanas plāns ar konkrētiem termiņiem, uzdevumiem un pienākumiem attiecībā uz katru pielāgošanās darbību un uzraudzības un izvērtēšanas plāns, kas ietver iespējas regulāri pārskatītun atjaunināt HNAP. Procesam un galīgajam plānam būtu arī maksimāli jāpalielina sinerģija starp nozarēm, jo īpaši veselību noteicošām nozarēm, un jāveicina starpnozaru sadarbība un sadarbība veselības jomā.

 Veselības jomas nacionālo pielāgošanās plānu (HNAP) kvalitātes kritēriji sniedz labas prakses piemērus HNAP izstrādē, lai palīdzētu valstīm izstrādāt visaptverošu, īstenojamu un īstenojamu plānu. Kritēriji ir arī paredzēti, lai palīdzētu valstīm izveidot pamatu ilgtermiņa iteratīvam HNAP procesam. Ierosinātie kritēriji nav preskriptīvi, un tie būtu jāpielāgo dinamiskajiem valstu apstākļiem, neskaidriem un mainīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī jaunām zināšanām un tehnoloģijām.

HNAP kvalitātes kritēriji aptver sešas tematiskās jomas:

1. Līderība un labvēlīga vide
2. Starpnozaru koordinācija un politikas saskaņotība
3. Visaptverošs klimatsensitīvu veselības risku aptvērums
4. Visaptverošs pielāgošanās risinājumu un darbību aptvērums
5. Resursu nodrošināšana
6. Uzraudzība, novērtēšana un ziņošana.