Dabas ugunsgrēku riska samazināšana Eiropā, izmantojot ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu: politikas pārskats

Visā Eiropā arvien lielāks skaits lielu un nekontrolētu dabas ugunsgrēku apdraud tādas vērtības kā meža ekosistēmas, būtiski ekosistēmu pakalpojumi, populācijas un infrastruktūra. Dabas ugunsgrēku postošās ekonomiskās, sociālās un vides sekas vairs neattiecas tikai uz Vidusjūras reģionu, bet ir daļa no jaunās realitātes Centrāleiropas un Ziemeļeiropas mežos, kas līdz šim ir bijuši mazāk pakļauti ugunsgrēkam.

Valdības tiek aicinātas radikāli novirzīt savus ieguldījumus dabas ugunsgrēkos, lai koncentrētos uz profilaksi un sagatavotību, jo īpaši tāpēc, ka dabas ugunsgrēki un klimata pārmaiņas savstarpēji saasina un kavē progresu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Veselīgi un ilgtspējīgi apsaimniekoti meži ir būtiski, lai nodrošinātu daudzus ieguvumus videi, ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, iztikas līdzekļiem un palīdzētu mazināt klimata pārmaiņu ietekmi. Klimata ziņā vieda un ilgtspējīga mežu apsaimniekošana (SFM) arī aizsargā biodaudzveidību, veicina aprites bioekonomikas attīstību un veicina zaļās darbvietas
un nodarbinātību mežsaimniecības nozarē.

Klimata ziņā vieda ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, jo īpaši veģetācijas blīvuma, struktūras un sugu veida pārvaldība, ir būtiska, lai mazinātu vairākas savstarpēji saistītas problēmas un atgriezenisko saiti, ko rada klimata pārmaiņas, vētra, mizgrauži, sausums, invazīvas sugas, kaitēkļi un slimības un dabas ugunsgrēki. Nākotnē meža apsaimniekošanā ir jāintegrē daudzveidīgāki riska mazināšanas pasākumi, lai panāktu lielāku ainavas noturību pret nākotnē gaidāmajiem traucējumiem.

Politikas ieteikumi:

• piemērot šajā politikas kopsavilkumā izklāstītās īstermiņa un ilgtermiņa stratēģijas;
• atbalstīt meža mikroklimatu, nodrošinot nepārtrauktu mežsaimniecību ar segumu un atjaunošanos ar koku mērķsugām;
• ļauj uzkrāties lielai atmirušai koksnei (attiecīgā gadījumā un ar atmirušas koksnes koncepciju), lai palielinātu ūdens uzkrāšanas spēju, uzlabotu augsnes kvalitāti un samazinātu temperatūru iztvaikošanas rezultātā;
• veicināt agromežsaimniecību, mežkopību un jauktus ganību režīmus, lai sasniegtu vairākus mērķus;
• samazināt izslīdošo joslu skaitu, ja nepieciešams; pielāgot vai attīstīt ceļus ārkārtas piekļuvei augstāka riska zonās;
• integrēt iepriekš noteiktas ugunsdrošības līnijas un buferzonas (veģetācijas blīvuma, struktūras un veida samazināšana) un citus aizsardzības pasākumus, jo īpaši kopienu, kritiskās infrastruktūras vai citu vērtību tuvumā;
• attiecīgā gadījumā izmantot paredzēto dedzināšanu ekoloģiskā līdzsvara panākšanai vai veģetācijas apsaimniekošanai kā apmācības, uzticības veicināšanas un izglītojošu līdzekli pirmās palīdzības sniedzējiem, mežu un zemes apsaimniekotājiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām (piemēram, dabas aizsardzībai);
• veicināt sadarbību, komunikāciju un spēju veidošanu klimata ziņā viedas ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas un IFM jomā visās nozarēs un veicināt iekļaujošu riska pārvaldību, kas atbalsta daudzveidību un dialogu;
• Atzīst, ka pat vislabāk apsaimniekotais mežs var izdegt ekstremālos laikapstākļos, taču atzīmē, ka SFM piedāvā plašu ietekmes mazināšanas pasākumu klāstu pirms ugunsgrēka un pēc tā.

Pilnu politikas kopsavilkumu skatīt šeit.