To rādītāju sistēmu pārskatīšana, kas atbalsta pilsētplānošanu noturības un veselības jomā

Pēdējos gados sabiedrības veselība un tās saikne ar pilsētplānošanu, riska pārvaldību, dabas kapitālu un pilsētu apbūvēto vidi ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad agrāk. Eiropai arvien vairāk attīstoties pilsētās, tā saskaras ar jaunām veselības problēmām, ko izraisa daudzi faktori, tostarp demogrāfiskās pārmaiņas, migrācijas dinamika, ekonomikas izaugsme, vides spiediens, ārkārtas situācija klimata jomā un nesenā Covid-19 krīze. Šis plašais veselības risku veicinošo faktoru klāsts un iekšējais spiediens padara pilsētu sistēmas trauslas, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un labklājību.

Šajā pētījumā ir izvērtēta esošo urbāno rādītāju atbilstība un piemērojamība noturīgāku un veselīgāku pilsētu veidošanai, izmantojot pilsētplānošanu. Lai nodrošinātu holistiskāku skatījumu uz pilsētu veselības riskiem, tajā izmantots jēdziens “pilsētu noturība” kā jauns pilsētu plānošanas veids, lai novērstu satricinājumus, sagatavotos tiem, mazinātu to sekas un pielāgotos tiem, kā arī uzsvērtu un risinātu problēmas ar mērķi veidot noturību, izmantojot labāku informācijas vākšanu, politiku, plānus un iniciatīvas. Tā kā rādītājiem un datiem ir izšķiroša nozīme pilsētu veselības risku novērtēšanā un pārvaldībā, jo tie sniedz būtisku, uz pierādījumiem balstītu informāciju, kas atvieglo lēmumu pieņemšanu un rīcību, šajā pētījumā aplūkoti vairāki jautājumi: Vai esošie rādītāju satvari novērtē pašreizējo pilsētu sistēmisko neaizsargātību, kas saistīta ar pilsētplānošanu, noturību un veselību? Vai tie atspoguļo pilsētu tendences un to saikni ar veselības apdraudējumiem? Vai tās varētu palīdzēt vietējiem dalībniekiem noteikt prioritārās rīcības jomas un sniegt norādījumus par to, kā uzlabot pilsētplānošanu un sagatavotību, lai uzlabotu veselību un noturību?

Analīzē galvenā uzmanība pievērsta sešiem satvariem, kas atlasīti novērtēšanai, pamatojoties uz to atbilstību tematam un mērogam, politisko un reģionālo nozīmi, sabiedrības pieejamību un daudzveidību: ilgtspējīgas attīstības mērķa (IAM) rādītāji (tostarp saiknes ar Sendai pamatprogrammu un Parīzes nolīgumu); jaunā pilsētprogrammas uzraudzības sistēma un ar to saistītie rādītāji; Apvienoto Nāciju Organizācijas Katastrofu riska mazināšanas biroja (UNDRR) Katastrofu izturētspējas rādītāju karte pilsētām un tās papildinājums par sabiedrības veselības sistēmas noturību; Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) rādītāji noturīgām pilsētām; riska sistēmiskuma anketa; un ThinkHazard! rīks.

Novērtēšanas pieeja ir sistēmiska, un tajā tiek analizēta rādītāju saistība ar:

• pilsētvides pašreizējais stāvoklis — tajā ir apzinātas esošās vājās vietas un prioritārās jomas; un
• uz risku orientēta pilsētplānošana un pilsētas iejaukšanās — tas sniedz priekšstatu par to, kā pilsētas gatavojasapdraudējumiem un/vai mazina to ietekmi.
  

Sekundārā analīzē ir aplūkotas iespējas katra satvara īstenošanai vietējā līmenī.