Īstermiņa lauku saimniecību līmeņa pielāgošanās klimata pārmaiņām ES-15 lauksaimniecības piegādē

Eiropas mērogā ir novērtēts, ka klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecības piedāvājumu līdz gadsimta beigām ir salīdzinoši mazāk nozīmīgs virzītājspēks salīdzinājumā ar citiem globāliem virzītājspēkiem. Tomēr šīs diagnozes ir nepilnīgas, jo būtiski lauksaimniecības piedāvājuma noteicošie faktori (augsne, apsaimniekošanas prakse un ražotāju tipoloģija) un smalka mēroga procesi, piemēram, lauku saimniecību mēroga autonoma pielāgošanās, ir izteikti neviendabīgi. Šajā dokumentā ir ierosināta papildinoša pieeja, kuras pamatā ir modelēšanas satvars, kas ietver telpiski skaidru produktivitātes un ražotāju uzvedības attēlojumu attiecībā uz augsnes, klimata un ražotāju sociālekonomiskā konteksta neviendabīgumu, lai novērtētu klimata pārmaiņu ietekmi, tostarp autonomus lauku saimniecību mēroga pielāgojumus ES 15 valstu lauksaimniecības apgādei klimata pārmaiņām. Rezultāti liecina, ka, neņemot vērā autonomu pielāgošanos, Eiropas lauksaimniecības piedāvājumam var būt interesantas noturības īpašības apkopotā mērogā, neraugoties uz ievērojamo neviendabīgumu ar mazāku izšķirtspēju. Autonomo pielāgojumu uzskaite rada ievērojamus ražas ieguvumus un var izraisīt i) ievērojamu kultūraugu relatīvās rentabilitātes pieaugumu salīdzinājumā ar citiem zemes segumiem, tādējādi, iespējams, palielinot lauksaimniecības zemes izmantošanas daļu salīdzinājumā ar citiem zemes segumiem, un ii) kopējās Eiropas ražošanas pieaugumu, kas var ietekmēt lauksaimniecības preču tirgus, tādējādi uzsverot nepieciešamību integrēt smalkus procesus, piemēram, autonomu pielāgošanos.