ES-15 lauksaimniecības piedāvājuma īstermiņa pielāgošana klimata pārmaiņām lauku saimniecību līmenī

Eiropas mērogā klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecības piedāvājumu līdz gadsimta beigām ir novērtēta kā relatīvi mazāk nozīmīgs virzītājspēks salīdzinājumā ar citiem globāliem virzītājspēkiem. Tomēr šīs diagnozes ir nepilnīgas, jo ir maz pārstāvētas gan lauksaimniecības piedāvājumu noteicošo faktoru (augsne, apsaimniekošanas prakse un ražotāju tipoloģija) telpiskās neviendabības, gan smalka mēroga procesi, piemēram, lauku saimniecību mēroga autonoma pielāgošanās. Šajā dokumentā ir ierosināta papildinoša pieeja, kuras pamatā ir modelēšanas sistēma, kas ietver telpiski skaidru produktivitātes un ražotāju uzvedības atspoguļojumu attiecībā uz augsnes, klimata un ražotāju sociālekonomiskā konteksta neviendabīgumu, lai novērtētu klimata pārmaiņu ietekmi, tostarp ES-15 lauksaimniecības piedāvājuma autonomu pielāgošanu klimata pārmaiņām lauku saimniecību mērogā. Rezultāti liecina, ka, neņemot vērā autonomu pielāgošanos, Eiropas lauksaimniecības piedāvājumam var būt interesantas noturības īpašības apkopotā mērogā, neraugoties uz ievērojamu neviendabīgumu mazākā izšķirtspējā. Autonomu pielāgojumu uzskaite rada ievērojamus ražas ieguvumus un var izraisīt i) ievērojamu kultūraugu relatīvās rentabilitātes pieaugumu salīdzinājumā ar citiem zemes segumiem, tādējādi, iespējams, palielinot lauksaimniecības zemes izmantojuma daļu salīdzinājumā ar citiem zemes segumiem, un ii) kopējās Eiropas produkcijas pieaugumu, kas var ietekmēt lauksaimniecības preču tirgus, tādējādi uzsverot nepieciešamību integrēt smalka mēroga procesus, piemēram, autonomu pielāgošanu.