Eiropas jūru stāvoklis — EVA ziņojums Nr. 2/2015

Šā ziņojuma galvenais mērķis ir novērtēt, vai Eiropas jūras var uzskatīt par veselīgām, tīrām, netraucētām un produktīvām. Tie ir trīs galvenie aspekti ES galvenajā jūras politikas instrumentā – Jūras stratēģijas pamatdirektīvā – un attiecas uz jūras ekosistēmu stāvokli un cilvēku virzītājspēkiem ekosistēmu pārmaiņās. Šajā novērtējumā ir arī apzinātas galvenās ilgtspējas problēmas, kas ietekmē mūsu jūras, un tas, kā ES reaģē uz šīm problēmām. Visbeidzot, ziņojumā apgalvots, ka ES nav uz pareizā ceļa, lai sasniegtu savu mērķi panākt jūru ilgtspējīgu izmantošanu; lai gan tā ir pilnībā pilnvarota to darīt, izmantojot pašreizējo politikas virzienu un zināšanu klāstu. Šajā ziņojumā ir arī aplūkots, kā, izmantojot pieejamo politiku un zināšanas, varētu nodrošināt ilgtermiņa pāreju uz ilgtspēju.
Ziņojumā plaši aplūkota klimata pārmaiņu paredzamā ietekme (piemēram, uz okeānu ķīmiju un fiziku, jūras bioloģisko daudzveidību, sugu izplatību, populācijas dinamiku, svešzemju sugu izplatību, zvejniecību, eitrofikāciju, piesārņojumu, jūras un piekrastes cilvēku darbībām) uz Eiropas jūrām, jo īpaši saistībā ar: jūras temperatūras paaugstināšanās, okeānu paskābināšanās un citu uz jūrām iedarbojošos slodžu saasināšanās. Novērtējumā apgalvots, ka klimata pārmaiņas jau tagad ietekmē Eiropas jūras, sasildot un paskābinot tās ūdeņus. Piemēram, viena no redzamajām antropogēno klimata pārmaiņu sekām ir jūras sugu izplatības izmaiņas uz vairāk ziemeļu (un tādējādi aukstākiem) reģioniem, proti, tādu sugu izplatība, kurām ir komerciāla vērtība, piemēram, zvejniecības mērķsugas. Šīs klimata izraisītās izmaiņas jūras sugu ģeogrāfijā ietekmē arī cilvēku starptautiskās attiecības, par ko liecina konflikts starp valstīm, kurām ir kopīgi zivju resursi Ziemeļeiropas jūrās. Ziņojumā ir analizēts arī jūras sniegtais regulēšanas pakalpojums attiecībā uz “klimata regulēšanu ar oglekļa sekvestrēšanu”.