Klimata stāvoklis Eiropā 2022. gadā

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē cilvēkus, ekonomiku un vidi Eiropā, kas ir visstraujāk sildošais kontinents pasaulē.

2022. gadu iezīmēja ārkārtējs karstums, sausums un dabas ugunsgrēki. Jūras virsmas temperatūra visā Eiropā sasniedza jaunu rekordu, ko papildināja jūras karstuma viļņi. Glacier kausējums bija bezprecedenta.

2022. gada ziņojumu par klimata stāvokli Eiropā, kas ir otrais gadskārtējā sērijā, kopīgi sagatavoja Pasaules Meteoroloģijas organizācija un Eiropas Savienības Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojums.

Tajā parādīts, kā Eiropa kopš 20. gadsimta 80. gadiem ir sasilusi divreiz vairāk nekā vidēji pasaulē, un tam ir tālejoša ietekme uz reģiona sociālekonomisko struktūru un ekosistēmām. 2022. gadā Eiropā par aptuveni 2,3 °C pārsniedza pirmsindustriālā laikmeta (1850–1900) vidējo rādītāju, kas izmantots par pamatu Parīzes nolīgumam par klimata pārmaiņām. Taču, cerot uz nākotni, pagājušajā gadā atjaunojamā enerģija pirmo reizi saražoja vairāk elektroenerģijas nekā piesārņojošs fosilais kurināmais. Vēja un saules enerģija 2022. gadā saražoja 22,3 % no Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas, apsteidzot fosilo kurināmo (20 %).

Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta enerģētikai un uzsvērts, ka ekstremālāki laikapstākļi, tostarp intensīvs karstums, spēcīgi nokrišņi un sausums, arvien vairāk ietekmē Eiropas energosistēmas piedāvājumu, pieprasījumu un infrastruktūru.

Ziņojumā ir sniegts galveno klimata rādītāju statuss, izmantojot PMO un partnerorganizāciju operatīvās uzraudzības sistēmas un jaunākos datus un informāciju par ietekmi, riskiem un politiku no Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām. Tajā aplūkoti konkrēti fizikālās zinātnes, sociālekonomiskie un politikas aspekti, kas atbilst deputātu vajadzībām klimata monitoringa, klimata pārmaiņu un klimata pakalpojumu jomā.

Ziņojumā ir izmantoti arī jaunākie konstatējumi, kas izdarīti IPCC ziņojumos un Copernicus ziņojumā par Eiropas klimata stāvokli (ESOTC).