Stratēģiskā zaļā infrastruktūra un ekosistēmu atjaunošana

Šo ziņojumu “Zinātne politikai” sagatavoja Kopīgais pētniecības centrs, Eiropas Vides aģentūra, Eiropas Pilsētvides, zemes un augsnes sistēmu tematiskais centrs un Vides ģenerāldirektorāts. Tas tika publicēts 2019. gadā. Tā mērķis ir sniegt metodiskus norādījumus labi savienotas, daudzfunkcionālas un pārrobežu zaļās infrastruktūras stratēģiskajai izstrādei, lai atbalstītu stratēģiskās politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu. Ir izklāstītas fiziskās un ekosistēmās balstītas kartēšanas pieejas un attiecīgie paraugprakses gadījumu pētījumi, kā arī zināšanu trūkums, šķēršļi un problēmas saistībā ar datu vākšanu un metodiku.

Visi ziņojumā ietvertie gadījumu pētījumi sniedz informāciju par instrumentiem, kas pieejami zaļās infrastruktūras fiziskai kartēšanai, kā arī uz ekosistēmu pakalpojumiem balstītām kartēšanas pieejām. Trīs no iesniegtajiem gadījumu pētījumiem ir tieši saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām:

• Aizsargāts tīkls, kas piemērots, lai pielāgotos klimata pārmaiņām: vajadzību pēc dinamiska tīkla, kas būtu noturīgs pret pārmaiņām zaļās infrastruktūras jomā, un to, kur par prioritāti noteikt saglabāšanas pasākumus. Šajā gadījuma izpētē tiek pētīta Natura 2000 teritoriju piemērotība Spānijas kadiķim (Juniperus thurifera) nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām, piemēram, vai tīkls ir pietiekami savienots un kur ir jāuzlabo savienojamība vai jāizveido jaunas teritorijas.
• Pilsētu izplešanās un tai sekojošais zaļās infrastruktūras zudums , pamatojoties uz zemes izmantošanas un klimata pārmaiņu politikas scenārijiem nākamajām desmitgadēm. Šajā gadījuma izpētē ir novērtēti zemes izmantošanas un klimata pārmaiņu politikas scenāriji attiecībā uz to potenciālu ierobežot pilsētu izplešanos. Tiek simulēti bāzes scenāriji, kā arī hipotētiskas politikas alternatīvas.
• Zaļā infrastruktūra klimatdrošināšanai, Donostian-San Sebastian lieta, Spānija. Šajā gadījuma izpētē Donostia-San Sebastian pilsētā tika noteiktas augstas prioritārās rīcības jomas attiecībā uz plūdiem un karstuma radīto stresu. Tā kā pilsēta vēlas īstenot pasākumus, lai novērstu klimata pārmaiņu ietekmi (piemēram, palielināts spēcīgu vētru skaits, upju plūdi, karstuma viļņi), rezultāti būtu jāizmanto kā ievaddati pilsētas klimatadaptācijas plānam.