Būtiska Centrāleiropas kalnu upju sasilšana klimata pārmaiņu ietekmē

Ūdensobjekti visā pasaulē pašlaik sasilst ar nepieredzētiem rādītājiem kopš novērojumu sākuma, bet sasilšana starp ekoreģioniem notiek ļoti atšķirīgi. Līdz šim tika sagaidīts, ka kalnu upes piedzīvos novājinātu sasilšanu aukstā ūdens ieplūdes dēļ no sniega vai ledus. Tomēr gaisa temperatūra kalnu apgabalos paaugstinās straujāk nekā vidēji pasaulē, tāpēc ir gaidāma sasilšanas ietekme uz aukstām upju ekosistēmām. Sadalot vairāku dekadālu ūdens temperatūras datus par divām Centrāleiropas kalnu upēm ar atšķirīgu novadīšanas un ūdens avota režīmu, šajā darbā līdz šim tika konstatētas neziņotas a) ilgtermiņa sasilšanas tendences (ar upju lieluma atkarīgām likmēm starp +0,24 un +0,44 °C desmitgadi⁻¹); bet arī b) sezonālas izmaiņas, abām upēm sasilstot ne tikai vasarā, bet arī ziemas mēnešos (t. i., līdz +0,52 °C desmitgadei⁻¹ novembrī); c) ievērojami paaugstinot minimālo un maksimālo temperatūru (piemēram, temperatūra lielākā upē kopš 1996. gada vairs nesasniedz sasalšanas punktu un maksimālā temperatūra paaugstinājās par +0,4 līdz +0,7 °C desmit gadu laikā^−1); un d) siltā ūdens periodu paildzināšanās šajās ekosistēmās pēdējo desmitgažu laikā. Ziņojuma rezultāti liecina par ievērojamu sasilšanas ietekmi, ko rada kalnu upes ar ievērojamiem mēneša sasilšanas rādītājiem ne tikai vasarā, bet arī ziemā, liekot domāt, ka kalnu upju fenoloģija turpina mainīties līdz ar notiekošo atmosfēras sasilšanu. Turklāt šis darbs parāda, ka papildus vispārējai sasilšanai kalnu upju ekoloģiskos komponentus ietekmēs arī sezonālas izmaiņas, ekstremālu temperatūru izmaiņas un siltu periodu paildzināšana, un tas būtu jāņem vērā klimata pārmaiņu novērtējumos un seku mazināšanas pārvaldībā.