HeatWave nāves gadījumu skaits pēc diagnozes, dzimuma, vecuma grupām un apgabala, Slovēnijā, 2015. gads pret 2003. gadu

Tiek prognozēts, ka pašreizējās klimata pārmaiņas izraisīs biežākus un intensīvākus ekstremālus laikapstākļus, tostarp karstuma viļņus. Slovēnijā lieli karstuma viļņi notika 2003 . un 2015 . gada vasarā . Katrs karstuma vilnis izraisīja pārmērīgu nāves gadījumu skaitu, un tajā pašā laikā ilgāks mūžs maina sabiedrības demogrāfisko situāciju, kas, ļoti iespējams, tieši ietekmēs iedzīvotāju veselību. Daudzi pētījumi iepriekš ir parādījuši, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir vieni no neaizsargātākajiem karstuma viļņiem. Izpratne par to, kurus mirstības cēloņus ietekmē karstums, ir svarīga, lai novērstu ar karstumu saistītus nāves gadījumus, jo īpaši neaizsargātās apakšgrupās.

Praktiski piemērojamie šā pētījuma rezultāti ir šādi:

• Salīdzinājumā ar 2003. gadu 2015. gadā pieauga ar karstuma viļņiem saistīto nāves gadījumu skaits.
• Visneaizsargātākie iedzīvotāji karstuma viļņu laikā Slovēnijā ir gados vecāki cilvēki (75 gadus veci un vecāki).
• Paaugstināta relatīvā riska attiecība (RRR), salīdzinot 2015. un 2003. gadu attiecībā uz konkrētiem nāves cēloņiem karstuma viļņos, palīdz identificēt neaizsargātu apakšgrupu (personas ar asinsrites sistēmas slimībām), lai iegūtu papildu apstiprinājumu, būtu interesanti apsvērt saslimstību.
• Ierobežojumi ir tādi, ka pētījuma pamatā ir ļoti neliels skaits novēroto nāves gadījumu dienā neliela Slovēnijas iedzīvotāju skaita dēļ, un acīmredzot ticamības intervāli šajā analīzē ir ļoti plaši, tāpēc jebkādu interpretāciju apgrūtina spekulācijas un nepilnīgas atbildes. No otras puses, tika reģistrēti tikai nāves pamatcēloņi, un būtu interesanti zināt, vai citas slimības, ievainojumi, apstākļi vai notikumi ir veicinājuši nāves gadījumu skaitu. Netika ņemti vērā arī jaucējfaktori, tie ir saistīti arī ar paaugstinātu nāves gadījumu skaitu vasarā: vasaras oksidācijas smogs, citi āra gaisa piesārņotāji, iekštelpu dzīves apstākļi un sociālekonomiskais stāvoklis.

Valsts sabiedrības veselības institūta veikto analīžu rezultāti liecina, ka visneaizsargātākās grupas, proti, veci cilvēki un cilvēki ar asinsrites slimībām, 2015. gadā ir palielinājušās salīdzinājumā ar 2003. gadu. Tāpēc Valsts sabiedrības veselības institūtam ir īpaši jārūpējas par šīm neaizsargātajām iedzīvotāju grupām karstuma viļņu gadījumā, jo cilvēki dzīvos ilgāk un Slovēnijā acīmredzot palielināsies visu hronisko neinfekcijas slimību skaits, un karstuma viļņi būs izteiktāki. Līdz ar to paredzams, ka nāves gadījumu slogs karstuma viļņu laikā šajās iedzīvotāju apakšgrupās nākamajos gados palielināsies. Lai apturētu šo tendenci, ir vajadzīgi papildu pasākumi sabiedrības veselības jomā. Lai izplatītu informāciju un padomus neaizsargātām iedzīvotāju grupām, Slovēnijā  ir pietiekami izmantot plašsaziņas līdzekļus, ņemot vērā nelielo iedzīvotāju skaitu un citus attiecīgus sabiedrības veselības aizsardzības centienus. Nākotnē Nacionālais sabiedrības veselības institūts plāno rīkot virkni semināru visā valstī, lai palielinātu informētību par karstuma viļņu ietekmi uz iedzīvotāju veselību.