All official European Union website addresses are in the europa.eu domain.
See all EU institutions and bodiesApraksts
Pēdējo desmitgažu laikā Eiropā ir panākts ievērojams progress sabiedrības veselības jomā, jo kopš 1980. gada ir krasi samazinājusies priekšlaicīga mirstība un paredzamais mūža ilgums ir palielinājies par gandrīz deviņiem gadiem. Eiropas valstīs ir vienas no labākajām veselības aprūpes sistēmām pasaulē. Tomēr Eiropa saskaras ar vēl nepieredzētām krīzēm, kas pārklājas un kaitē cilvēku veselībai un iztikas līdzekļiem, kā arī apdraud pielāgošanās spējas. Salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu vidējais Eiropas virszemes gaisa temperatūras pieaugums ir bijis gandrīz par 1 °C augstāks nekā vidējais globālās temperatūras pieaugums, un 2022. gads bija karstākā Eiropas vasara, kāda jebkad reģistrēta. Eiropa kā pasaules trešā lielākā ekonomika un lielākais globālo kumulatīvo siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājs ir viena no galvenajām ieinteresētajām personām pasaules reakcijā uz klimata pārmaiņām, un tai ir globāla atbildība un iespēja vadīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un veselīgāku un noturīgāku sabiedrību.
Ar aizkavēto dekarbonizāciju saistītās veselības aprūpes izmaksas
Ar aizkavēto dekarbonizāciju saistītās veselības aprūpes izmaksas
Satraucošs ar veselību saistītu apdraudējumu, neaizsargātības, ekspozīcijas un klimata pārmaiņu ietekmes pieaugums visā Eiropā liecina, ka steidzami ir vajadzīgi vērienīgi klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi, kas ierobežotu globālās temperatūras pieaugumu līdz mazāk nekā 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Vienlaikus ir steidzami vajadzīgas efektīvas pielāgošanās stratēģijas, lai veidotu noturību pret pieaugošajiem veselības apdraudējumiem, ko rada klimata pārmaiņas.
Eiropas iedzīvotāji arvien vairāk ir pakļauti karstuma viļņiem, kas apdraud īpaši neaizsargātas grupas (tostarp vecāka gadagājuma cilvēkus, bērnus un cilvēkus ar sliktu veselību) un rada lielu slimību un nāves gadījumu slogu. Siltuma iedarbība ne tikai tieši ietekmē veselību, bet arī apdraud cilvēku iztiku un veselību noteicošos sociālos faktorus, samazinot darbaspēka kapacitāti.
Klimata pārmaiņas arī izraisa arvien intensīvākus un biežākus ar klimatu saistītus ekstremālus notikumus Eiropā, kas gan tieši, gan netieši ietekmē veselību, zaudē infrastruktūru un rada ekonomiskās izmaksas.
Mainīgie vides apstākļi arī maina vides piemērotību dažādu infekcijas slimību, tostarp Vibrio, denges drudža, Rietumnīlas vīrusa, pārnešanai.
Siltākas temperatūras arī maina vairāku alergēnu koku sugu ziedēšanas sezonas, jo bērzu, olīvu un alkšņu sezonas sāk ziedēt agrāk un ietekmē aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju veselību, kuriem ir ziedputekšņu alerģijas.
Šī pārklājošā un savstarpēji saistītā ietekme uz veselību, kas attīstās pandēmijas un postošā kara Ukrainā apstākļos, liecina par steidzamu nepieciešamību pēc intervences pasākumiem, kas stiprina veselības nozares noturību un aizsargā cilvēkus no pieaugošajiem veselības apdraudējumiem. Neliels progress ir panākts attiecībā uz Eiropas pielāgošanos veselībai, tostarp nacionālo veselības un klimata pārmaiņu stratēģiju vai plānu izstrādi, neaizsargātības un pielāgošanās novērtējumiem un vides zaļināšanu. Klimatadaptācijai bieži vien ir jākonkurē par ierobežotajiem finanšu resursiem, un ar pielāgošanās plānu ieviešanu vien nepietiek, lai uzlabotu pielāgošanās spējas. Tā kā klimata pārmaiņu ietekme pieaug, pielāgošanās centieni ir strauji jāpaātrina un rūpīgi jāīsteno līdztekus klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijām.
Eiropai būtu jāsamazina savas emisijas, lai līdz 2050. gadam sasniegtu siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju mērķi un samazinātu klimata pārmaiņu ietekmi uz veselību. Turklāt, samazinot emisijas, reģions gūtu labumu arī no tiešiem un netiešiem līdzieguvumiem veselībai, ko radītu mazāka eksponētība cietajām daļiņām, kas rodas, sadedzinot fosilo kurināmo un transportu. Eiropas uzturs ar augstu oglekļa saturu, kas bagāts ar gaļu, arī veicina tās lielās siltumnīcefekta gāzu emisijas un apdraud cilvēku veselību. Turklāt vietēji ražotu mazoglekļa energoresursu novēlota ieviešana ir padarījusi Eiropu uzņēmīgu pret svārstīgām enerģijas cenām, kas 2022. gadā sasniedza rekordaugstas vērtības. Lai gan pasaule cenšas atgūties no Covid-19 pandēmijas un reaģēt uz vairākām līdzīgām katastrofām, atveseļošanos kavē klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz veselību un tās noteicošajiem faktoriem, uzsverot steidzamo nepieciešamību rīkoties.
Pārveidojošas pārmaiņas veselības jomā
Pārveidojošas pārmaiņas veselības jomā
Neraugoties uz to, ka klimatrīcība Eiropā līdz šim ir bijusi nepietiekama, šajā ziņojumā iekļautie rādītāji liecina, ka varētu notikt pārmaiņas. Lai gan iesaiste veselības un klimata pārmaiņu jomā ir zema salīdzinājumā ar vispārējo iesaisti klimata pārmaiņu jomā kopumā, politiskā iesaiste veselības un klimata pārmaiņu jomā Eiropas Parlamentā kopš 2014. gada ir nedaudz palielinājusies. Rādītāji liecina, ka paātrināta pāreja uz tīru enerģiju katru gadu varētu glābt dzīvības.
Gadsimta lielākā iespēja sabiedrības veselības jomā
Gadsimta lielākā iespēja sabiedrības veselības jomā
Tā kā pasaule ir bīstami tuvu tam, lai sasniegtu klimata izraisītus neatgriezeniskus punktus un pieaugošu enerģētikas krīzi, un tā kā iedzīvotāju veselību arvien vairāk apdraud globālā sasilšana, Eiropa atrodas izšķirošā pārmaiņu punktā. Ja klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās plāni tiktu izstrādāti un īstenoti, galveno uzmanību pievēršot veselībai, labklājībai un taisnīgumam, tas varētu būt gadsimta lielākā sabiedrības veselības politikas iespēja. Vērienīgas Eiropas pielāgošanās un klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijas aizsargās ne tikai dzīvību un labklājību Eiropā, bet arī valstīs, kuras vismazāk veicinājušas antropogēnās klimata pārmaiņas. Risks sasniegt punktu, kurā nav atgriešanās, nozīmē, ka Eiropa nevar atļauties palaist garām šādu iespēju.
Atsauces informācija
Vietnes:
Līdzstrādnieks:
Lancet Countdown EiropāPublicēts Climate-ADAPT: Apr 18, 2025
Language preference detected
Do you want to see the page translated into ?
Exclusion of liability
This translation is generated by eTranslation, a machine translation tool provided by the European Commission.