Klimata krīze ir bērnu tiesību krīze

Klimata krīze ir bērnu tiesību krīze. Nesenie rekordlielie karstuma viļņi, dabas ugunsgrēki un plūdi daudzās valstīs liecina par izaicinošu “jaunu normu”. Klimata pārmaiņu ietekme ir skaidra. Tādi ir arī risinājumi. Nav pieņemami, ka šodienas bērni un jaunieši saskaras ar neskaidru nākotni. Visā pasaulē, izmantojot protestus, sociālo mediju darbību un kopienu un pilsonisko līdzdalību, bērni un jaunieši skaļi un skaidri pieprasa pārmaiņas. Vecie veidi, kā darīt lietas, nav pietiekami labi. Šis ziņojums sniedz pirmo visaptverošo pārskatu par bērnu pakļautību klimata pārmaiņu ietekmei un neaizsargātību pret to, izmantojot Bērnu klimata riska indeksu (CCRI). Jau tagad ir skaidrs, ka bērni ir neaizsargātāki pret klimata un vides satricinājumiem nekā pieaugušie. Tomēr šajā ziņojumā pirmo reizi ir pētīts, tieši cik daudz bērnu dzīvo teritorijās, kuras saskaras ar vairākiem klimata un vides riskiem, kas pārklājas un izraisa, pastiprina un palielina viens otru, apvienojumā ar datiem par pamatpakalpojumu, piemēram, veselības aprūpes, izglītības, ūdens un sanitārijas, pieejamību un kvalitāti, lai sniegtu patiesu ieskatu par klimata krīzes ietekmi uz bērniem. Gandrīz katrs bērns uz Zemes ir pakļauts vismaz vienam klimata un vides apdraudējumam, satricinājumam vai stresam, piemēram, karstuma viļņiem, cikloniem, gaisa piesārņojumam, plūdiem un ūdens trūkumam. Tomēr rekordliels skaits — 850 miljoni jeb aptuveni viena trešdaļa no visiem bērniem — ir pakļauti četrām vai vairāk stresa situācijām, radot neticami sarežģītu vidi, kurā bērni var dzīvot, rotaļāties un attīstīties. Saskaņā ar CCRI datiem pasaulē aptuveni 1 miljards bērnu (gandrīz puse no pasaules bērniem) dzīvo valstīs, kuras ir pakļautas “ārkārtīgi augstam klimata pārmaiņu ietekmes riskam”. Šie bērni saskaras ar nāvējošu vairāku satricinājumu kombināciju ar augstu neaizsargātību pamatpakalpojumu trūkuma dēļ. Šo bērnu izdzīvošanu tieši apdraud klimata pārmaiņu ietekme. Lai risinātu klimata krīzi, ir jārīkojas ikvienai sabiedrības daļai. Valdībām ir jānodrošina, ka vides politika ir bērniem piemērota. Uzņēmumiem ir jānodrošina, ka to prakse aizsargā dabisko vidi, no kuras ir atkarīgi bērni. Siltumnīcefekta gāzu emisijas un vides piesārņotāji ir krasi jāsamazina. Pakalpojumos bērniem ir jāiekļauj klimatnoturība un vidiskā ilgtspēja. Skolām ir jāizglīto par zaļajām prasmēm. Un bērni un jaunieši ir jāatzīst un jāuzklausa kā pārmaiņu veicinātāji.