Klimata pārmaiņu ietekme uz Eiropas enerģētikas sistēmu

likumīgas pārmaiņas var ietekmēt ekonomiku, izmantojot daudzus dažādus kanālus daudzās dažādās nozarēs. Lielākā daļa pētījumu, kuros pētīta klimata pārmaiņu ietekme uz energosistēmu, ir koncentrēti uz siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījuma izmaiņu ietekmi, taču ir daudz enerģētikas nozares ietekmes, kas joprojām nav analizēta.

POLES globālais enerģētikas modelis ir mainīts, lai paplašinātu tvērumu klimata pārmaiņu ietekmei uz Eiropas enerģētikas sistēmu. Apsvērtā ietekme ir siltumapgādes un aukstumapgādes pieprasījuma izmaiņas dzīvojamo ēku sektorā, termoelektrostaciju efektivitātes izmaiņas un hidroenerģijas, vēja enerģijas (gan uz sauszemes, gan jūrā) un saules fotoelementu elektroenerģijas izlaides izmaiņas. Ir izklāstīti rezultāti par sešu scenāriju ietekmi uz Eiropas enerģētikas sistēmu, un, visbeidzot, ir izklāstīta ietekme uz Eiropas energoapgādes drošību un enerģijas importu.

Analīzē var izdarīt vairākus galvenos secinājumus: ka ietekme uz pieprasījumu (apkure un dzesēšana dzīvojamo ēku sektorā) ir lielāka nekā ietekme uz piedāvājumu; samazināt enerģijas ražošanu no fosilā kurināmā un kodolavotiem un palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu; un ietekme Dienvideiropā ir lielāka nekā Ziemeļeiropā.

Lai gan šajā analīzē aplūkotā ietekme ir plašāka nekā pašreizējā literatūrā, joprojām ir daudz lielāka ietekme, ko pašlaik nevar aptvert dažādu problēmu dēļ, tostarp šādu: klimata datu trūkums, grūtības klimata datus pārvērst energosistēmai būtiskos datos, detalizācijas trūkums energosistēmas modeļos, kuros klimata ietekme ir aktuāla. Šajā dokumentā nav mēģināts sniegt izsmeļošu analīzi par klimata pārmaiņu ietekmi enerģētikas nozarē, tas drīzāk ir vēl viens solis ceļā uz iespējamās ietekmes plašāku aptvērumu.