ES enerģētikas nākotnes nodrošināšana: Mūsu energosistēmas pielāgošana klimata pārmaiņām

Klimata pārmaiņas rada daudzas problēmas Eiropas Savienības enerģētikas sistēmai. Enerģijas ražošanai jākļūst mazāk oglekļietilpīgai, jo klimata pārmaiņu mazināšanas politika pakāpeniski balstās uz mazoglekļa atjaunīgo enerģiju. Turklāt lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai samazinātu minētās energosistēmas neaizsargātību pret klimata ietekmi.

ToPDAd ir apvienojis ekonomikas, enerģētikas, klimata un sociālos modeļus, lai sniegtu ieskatu par to, kā energosistēma varētu attīstīties nākamajās desmitgadēs, un par vislielākās neaizsargātības punktiem. Vairākās gadījumu izpētēs aplūkota gan pakāpenisko klimata pārmaiņu, gan ekstremālu laikapstākļu ietekme. Rezultāti liecina, ka, lai gan ES enerģētikas sistēma lielā mērā spēj pielāgoties pakāpeniskām klimata pārmaiņām, tā ir īpaši neaizsargāta pret ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem.

Energosistēmas pielāgošana lielā mērā notiks automātiski. Pašlaik investīcijās jau ir ņemta vērā ilgtermiņa nenoteiktība (tostarp nenoteiktība klimata jomā). Tomēr uzlabotas zinātniskās atziņas par klimata pārmaiņu mērogu un laiku, izmantojot ToPDAd, samazinās šo nenoteiktību un tādējādi arī ieguldījumu risku.

ToPDAd arī pētīja klimata kaitējuma plašāku makroekonomisko ietekmi – ar pielāgošanās scenārijiem un bez tiem. Kā piemēru izmantojot kodolenerģiju Francijā, rezultāti liecina, ka zaudējumi varētu svārstīties no desmitiem līdz vairākiem simtiem miljardu euro desmit gados, sākot no 2100. gada, ja tiks saglabāta pašreizējā infrastruktūra un politika. Pielāgošanās stratēģijas, piemēram, viedtīkla izveide un dzesēšanas šķidruma noteikumu maiņa atomelektrostacijām, varētu samazināt ekonomiskos zaudējumus par trešdaļu vai vairāk. Tas ir skaidrs vēstījums, ka investīcijas energosistēmas un tās atbalstošās politikas pielāgošanā atmaksājas.