Infekcijas slimību izsekošana sasilšanas pasaulē

Lai palīdzētu stimulēt un informēt sabiedrību par reaģēšanu veselības jomā, lietderīga pieeja var būt tādu infekcijas slimību izmantošana, kas ir jutīgas pret klimata rādītājiem.

Aizvien biežāk tiek izmantoti klimata pārmaiņu "rādītāji", kuru mērķis ir izsekot vēsturiskās un iespējamās nākotnes tendences galvenajās skartajās jomās, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. Veselības jomā šādi rādītāji ietver iedarbības, neaizsargātības un risku iedzīvotājiem, kā arī veselības aprūpes sistēmai kvantificēšanu un raksturošanu. No vienas puses, jāapzina un jāseko būtiskajai ietekmei uz iedzīvotāju veselību un, no otras puses, jānovērtē izturētspējas un pielāgotiesspējas izmaiņas.

Par klimata pārmaiņu rādītāju var izmantot tā dēvēto “klimatam jutīgu infekcijas slimību” (CSID). Pašreizējie CSID rādītāji galvenokārt ir vērsti uz slimību pārnešanas riska klimatiskās piemērotības vai populācijas neaizsargātības komponentiem, nevis uz gadījuma vai sloga datiem.

Katra CSID rādītāja mērķis ir noteikt slimību pārnešanas vidisko piemērotību, matemātiski sasaistot vēlamos pārnešanas nosacījumus ar klimata ievaddatiem. Tas ļauj veikt ilgtermiņa novērtējumu par to, kā pēdējo desmitgažu laikā ir mainījusies vides piemērotība slimību pārnesei, un tas ir pirmais solis ceļā uz slimības riska attiecināšanu uz antropogēnajām klimata pārmaiņām.

Ņemot vērā klimata pārmaiņu radīto problēmu mērogu un tempu, CSID rādītājs un tā rezultāti ir jāapvieno ar īpašiem centieniem nodrošināt, ka tie tiek tulkoti valodās un formātos, kas ir saprotami plašai auditorijai, ideālā gadījumā kopā ar politikas veidotājiem un potenciālajiem lietotājiem.

Lai risinātu šo problēmu, nesen ir parādījušās iniciatīvas, kuru mērķis ir izsekot klimata pārmaiņu ietekmei (tostarp lielākai mainībai ekstremālos notikumos) un pielāgošanās centienu ietekmei uz CSID.

Ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi, lai palīdzētu šādām iniciatīvām pilnībā realizēt savu potenciālu precīzi noteikt infekcijas slimību risku veicinošo klimatisko faktoru devumu telpā un laikā. Tādējādi, lai panāktu turpmāku progresu attiecībā uz piemērojamiem CSID, svarīgi ir šādi ieteikumi:

• Lai izstrādātu, standartizētu un īstenotu klimata pārmaiņu un veselības rādītājus, ir vajadzīga daudzdisciplīnu sadarbība pētniecības jomā un lieli ieguldījumi.
• Sistemātisks klimatjutīgu infekcijas slimību novērtējums ir nepieciešams, lai slimības noteiktu par prioritārām izsekošanai
• Ir vajadzīga standartizēta metodika attiecībā uz visām slimībām, un rezultāti ir saistīti ar tendencēm citās nozarēs.
• Rādītāju rezultātiem vajadzētu būt pieejamiem un tulkotiem valodās un formātos dažādām auditorijām, un tie būtu jāizstrādā kopā ar politikas veidotājiem un lietotājiem.
• Zinātniskie ziņojumi būtu jāapvieno ar politikas brīfingiem, aizraujošu stāstījumu un radošiem rezultātiem, lai maksimāli palielinātu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos un politikas iesaisti