Pilsētplānošana veselības jomā — pieredze noturības veidošanā 12 pilsētās

Ārkārtas situācijas pilsētām var kļūt par transformējošu pieredzi: iespēja pārdomāt, pārplānot un atjaunot un veicināt pārmaiņas, kas var padarīt tās veselīgākas, ilgtspējīgākas, taisnīgākas un noturīgākas. Atgriešanās pie “normālas” situācijas var nebūt pietiekami laba — tā vietā pilsētām būtu jācenšas veidot labāku pilsētu nākotni. Šajā ziņojumā ir izklāstīti rezultāti, kas gūti vairākās intervijās ar PVO Eiropas reģiona pilsētām, kuru mērķis bija apkopot vietējās atziņas par to, kā noteikt prioritātes, lai kļūtu noturīgākas un sagatavotos (vai reaģētu uz) vides un veselības krīzēm. Notika intervijas ar pašvaldību pārstāvjiem, kas iesaistīti pilsētplānošanā, vides vai veselības jomā. Viņi galveno uzmanību pievērsa tam, kā pilsētas ir pievērsušās pilsētplānošanai un infrastruktūras projektēšanai, reaģējot uz konkrētām katastrofām vai preventīvi reaģējot uz turpmākām katastrofām, un kā šie centieni varētu veicināt veselīgāku un ilgtspējīgāku pilsētu nākotni.

Izmantojot iepriekš nosūtītu anketu, tika intervētas 12 gadījumu izpētes pilsētas 11 PVO Eiropas reģiona valstīs. To vidū bija trīs mazi (<100 000 iedzīvotāju), pieci vidēji (100 000–500 000 iedzīvotāju) un četras lielas pilsētas (>500 000 iedzīvotāju). No tiem 10 bija piedzīvojuši vismaz vienu ārkārtas notikumu pēdējā desmitgadē, tostarp lielus plūdus, meža ugunsgrēkus, zemestrīces, viesuļvētras, rūpnieciskas avārijas, elektroenerģijas padeves pārtraukumus, karstuma viļņus un sniega vētras. Vairākas pilsētas vienlaikus bija saskārušās ar vairākām katastrofām, un šī tendence, visticamāk, turpināsies arī nākotnē. Šie notikumi izraisīja plašu ietekmi, tostarp būtisku ietekmi uz veselību. Tematiskā analīze tika izmantota interviju izvilkumiem, lai noteiktu kopīgas tēmas, idejas un modeļus.

Gatavībaārkārtas situācijām ir svarīgs elements veselības aprūpes sistēmu un citu sistēmu noturības veidošanā un ārkārtas situāciju pārvaldības satvaru centrālais komponents. Tāpēc izvilkumi no intervijām tika analizēti, izmantojot četrus atsevišķus, bet savstarpēji saistītus ārkārtas situāciju pārvaldības sistēmu posmus. Tie ietver divus posmus, kas notiek ārkārtas situācijas laikā un pēc tās (reaģēšana un atveseļošana), un divus posmus, kas jāveic pirms jauniem ārkārtas gadījumiem (mitigācija un sagatavotība).

Intervijas rezultātos tika identificēti daži galvenie faktori, kas veicina atveseļošanos pēc notikuma, tostarp piekļuve finanšu resursiem un ārkārtas situāciju budžetiem, apdrošināšanas segums, elastīgums vietējās piegādes un izplatīšanas ķēdēs un sociālā informētība par apkārtējās vides dažādajiem riska darījumiem un veselības riskiem. Turklāt intervijās tika izklāstīti vairāki faktori noturības veidošanā, kas ir būtiski pilnīgai un ātrai atveseļošanai, tostarp ilgtermiņa ieguldījumi kritiskajā infrastruktūrā, ekonomikas modeļa pārveidošana, lai tas vairāk balstītos uz ilgtspējīgām un zaļām nozarēm, un attīstības spiediena kontrole.