Pilsētplānošana izturētspējai un veselībai: galvenie vēstījumi

Sabiedrības veselība un tās saistība ar pilsētplānošanu, riska pārvaldību un dabisko un apbūvēto vidi pilsētās ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad agrāk. Klimata pārmaiņas, straujā un/vai nepietiekami plānotā urbanizācija un vides degradācija ir padarījusi daudzas pilsētas neaizsargātākas pret katastrofām, no kurām daudzas izraisa vai ir saistītas ar mainīgajiem klimata un vides apstākļiem. Covid-19 pandēmija valdībām un iedzīvotājiem ir izgaismojusi saikni starp veselību un pilsētvidi, jo īpaši mājokļiem, publisko telpu, pamatpakalpojumiem un infrastruktūru, kā arī transportu. Nesenajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā jauna steidzamība ir piešķirta gan nepieciešamībai veikt preventīvus pasākumus, gan prasībai sagatavoties klimata un ar to saistīto dabas notikumu pieaugošajam biežumam un nozīmīgumam. Turklāt pilsētas arvien biežāk saskaras ar vietējām ārkārtas situācijām, ko izraisa rūpnieciskas avārijas un sistēmas kļūmes, un tas norāda uz lielo savstarpējo atkarību, kas jo īpaši pastāv lielajās pilsētās. Tādējādi neatbilstoša plānošana ir atzīta par būtisku katastrofu riska faktoru, kas ietekmē pilsētu apdraudējumus, pakļautību un neaizsargātības līmeni. Pilsētām ir jāizprot iezīmes un procesi, kas padara tās neaizsargātas pret krīzēm un ārkārtas situācijām vides jomā, un ar tām saistītā ietekme uz veselību, un jāatzīst visefektīvākā politika un darbības riska mazināšanai, labākai sagatavotībai un noturības palielināšanai.

Vides un veselības aizsardzība, veidojot pilsētu izturētspēju, ko vada PVO Eiropas reģionālā biroja Eiropas Vides un veselības centrs, ir vērsta uz to, lai palīdzētu vietējām pašvaldībām un lēmumu pieņēmējiem pārdomāt vietējās sagatavotības vajadzības un veidot noturību. Projekta grupa apkopoja pierādījumus un vietējā līmeņa pieredzi un atziņas, kas saistītas ar:

• samazināt veselības apdraudējumus, ko rada vietēja mēroga katastrofas un ārkārtas situācijas;
• mazināt vietējo neaizsargātību pret šiem apdraudējumiem; un
• vietējās prioritātes un darbības sagatavotības, noturības (un veselības) uzlabošanai, izmantojot pilsētplānošanu un projektēšanu, kā arī pilsētu infrastruktūras pārvaldību.

Projekta izpēte par to, kā pilsētas var izmantot pilsētu un infrastruktūras intervences pasākumus, pieejamos datus un vietējos rādītājus un novērtējumus, lai samazinātu vietējo katastrofu riskus un palielinātu sagatavotību un noturību, ir ieguldījums pilsētu noturībā un vietējās pārvarēšanas spējās. Tā ir arī galvenais elements plašākā ilgtspējīgas, taisnīgas un veselīgas pilsētu attīstības mērķī.

Šajā kopsavilkuma ziņojumā ir apkopoti galvenie vēstījumi un secinājumi no trim atsevišķiem darba virzieniem, lai noteiktu, kā pilsētu noturību un sagatavotību var uzlabot ar pilsētu struktūru un dizainu, kā arī ar pilsētu pārvaldību un uzraudzību.