Pilsētvides zaļināšana visā Eiropā dažādos klimatiskajos scenārijos labvēlīgi ietekmē ūdeni, enerģiju un klimatu

Pilsētvides zaļināšana ir efektīvs risinājums klimata pārmaiņu mazināšanai pilsētu teritorijās. Šajā dokumentā ir sniegts ES mēroga novērtējums, lai kvantitatīvi noteiktu ieguvumus, ko pilsētu zaļināšana sniedz attiecībā uz zaļā ūdens pieejamību, dzesēšanas izmaksu samazināšanu un CO₂ piesaisti no atmosfēras dažādos klimata scenārijos. Rezultāti liecina, ka, zaļinot 35 % ES pilsētu teritorijas, varētu izvairīties no siltumnīcefekta gāzu emisijām līdz 55,8 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta gadā un vasarā samazināt enerģijas pieprasījumu dzesēšanas ēkām par līdz pat 92 TWh gadā, kas būtu līdzvērtīgi neto pašreizējai vērtībai vairāk nekā 364 miljardu EUR apmērā. Tas arī pārveidotu aptuveni 10 km³ lietus ūdens gadā par "zaļo" ūdeni, kas atbilst aptuveni 17,5 % no "zilā" ūdens, kas pašlaik noplūst pilsētās, palīdzot samazināt saņemošo ūdeņu piesārņojumu un pilsētu plūdus. Pilsētu virsmu zaļināšana samazinātu vasaras temperatūru par 2,5–6 °C, un tiek lēsts, ka pilsētu siltumsalas efekta mazināšanas neto pašreizējā vērtība 40 gadu laikā ir 221 miljards EUR. Naudas izteiksmē izteiktie ieguvumi sedz mazāk nekā pusi no aplēstajām zaļināšanas izmaksām, un to neto pašreizējā vērtība tajā pašā periodā ir 1323 miljardi EUR. Atņemot naudas izteiksmē izteiktos ieguvumus, tiek lēsts, ka 35% pilsētu platību zaļināšanas izmaksas Eiropā ir aptuveni 60 eiro gadā uz vienu iedzīvotāju. Pilsētu zaļināšanas papildu ieguvumi bioloģiskās daudzveidības, ūdens kvalitātes, veselības, labklājības un citu aspektu ziņā šajā pētījumā nav izteikti naudā, bet varētu būt šo papildu izmaksu vērti. Ja tā, tad pilsētu apzaļumošana ir daudzfunkcionāls un rentabls risinājums bez nožēlas.