Ūdens pamatdirektīva

Ūdens pamatdirektīva (ŪPD) (Direktīva 2000/60/EK) tika publicēta 2000. gada oktobrī un ir vissvarīgākais Eiropas tiesību akts ūdens resursu jomā. Tajā izklāstīti noteikumi, lai apturētu Eiropas Savienības (ES) ūdensobjektu stāvokļa pasliktināšanos un panāktu Eiropas upju, ezeru un gruntsūdeņu “labu stāvokli”.
Konkrētāk, tas ietver:

• visu veidu ūdens (virszemes, zemes, iekšzemes un pārejas) aizsardzība;
• atjaunot ekosistēmas šajās ūdenstilpēs un ap tām;
• samazināt piesārņojumu ūdensobjektos;
• nodrošināt ilgtspējīgu ūdens izmantošanu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Tiesību aktos ir skaidri noteikti valstu iestāžu pienākumi. Tām ir:

• identificēt atsevišķus upju baseinus savā teritorijā, t. i., apkārtējās sauszemes teritorijas, kas ieplūst konkrētās upju sistēmās;
• izraudzīties iestādes, kas pārvalda šos baseinus saskaņā ar ES noteikumiem;
• analizēt katra upes baseina īpatnības, tostarp cilvēka darbības ietekmi un ūdens izmantošanas ekonomisko novērtējumu;
• uzrauga ūdens stāvokli katrā baseinā;
• reģistrēt aizsargājamās teritorijas, piemēram, tās, kuras izmanto dzeramajam ūdenim un kurām jāpievērš īpaša uzmanība;
• izstrādā un īsteno upju baseinu apsaimniekošanas plānus, lai novērstu virszemes ūdeņu stāvokļa pasliktināšanos, aizsargātu un uzlabotu gruntsūdeņus un saglabātu aizsargājamās teritorijas;
• nodrošināt ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanu, lai resursi tiktu izmantoti efektīvi un maksātu piesārņotāji;
• sniedz publisku informāciju un konsultācijas par upju baseinu apsaimniekošanas plāniem.

Ūdens pamatdirektīvā ir pieņemta upju baseinu apsaimniekošanas cikla pieeja, kas atkārtojas ik pēc sešiem gadiem, lai varētu uzlabot novērtēšanas metodiku un turpināt izstrādāt upju baseinu plānus. Attiecīgajām vietējām iestādēm ir kopīgi jāizstrādā UBAP un jāizstrādā apsaimniekošanas pasākumi katram upju baseinu apgabalam. ES dalībvalstis 2016. gada martā saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu iesniedza Eiropas Komisijai otros upju baseinu apsaimniekošanas plānus (UBAP) 2015.–2021. gadam.