Vai upes pārpludinās Eiropas autoceļu tīklus? Noturības novērtējums

Upju applūšana ir liels klimata apdraudējums Eiropai un apdraud tās autotransporta infrastruktūru. Tā ietekme uz ceļu tīkla pārrāvumiem lielākoties nav izpētīta, savukārt daži ir norādījuši, ka valstu ceļu tīkli var saskarties ar kritiskiem punktiem. Šajā pētījumā ir novērtēta ceļu tīklu noturība Eiropas valstīs un to potenciāls būt par atskaites punktu: pēkšņs un nesamērīgi liels tīkla funkcionalitātes zudums nelabvēlīgu plūdu kombināciju dēļ. Tiek ņemti paraugi no desmit tūkstošiem plūdu kombināciju un novērtēta to ietekme uz ceļu tīkla darbību, izmantojot metodoloģisku pieeju, kuras pamatā ir perkolācijas analīze.

Rezultāti liecina, ka Albānija, Horvātija, Serbija un Austrija ir salīdzinoši neaizsargātas, savukārt Beļģija, Igaunija, Lietuva un Portugāle ir salīdzinoši stabilas.  Valsts neaizsargātību veicina vairāki faktori: liela plūdu iedarbība, nevienlīdzīga attiecība starp valsts garumu un platumu, kalnu klātbūtne un galvenie autoceļu koridori, kas atrodas upju palienēs. Mazās kalnu valstīs, piemēram, Slovēnijā, Maķedonijā un Albānijā, modelēšana parādīja, ka daži neliela mēroga plūdi var traucēt 32–41 % no vēlamajiem maršrutiem starp ekonomiskajiem centriem, radot nopietnus satiksmes traucējumus. Plašākā nozīmē modelēšana šajā pētījumā parādīja, ka kritiskos punktus Eiropas valstīs — valsts mēroga tīkla sadrumstalotības nozīmē —, visticamāk, nav izraisījuši upju plūdi, taču var rasties reģionāla mēroga kritiskie punkti. Konstatēto vājo vietu aizsardzība pret plūdiem varētu nodrošināt ātrus ieguvumus valstu autoceļu apsaimniekotājiem.